Tur, kur ir tava ģimene, ir arī tavas mājas, kaut vai tā ir Japāna, Austrālija, Kanāda .... vai Latvija

Ja mīlestība spētu arī pabarot , tad bez problēmām .

samainīt jau var...ja tikai ir pret ko mainīt

esi spiests pielāgoties , bet tas jau laikam ir to vērts !

kaapeec ne taapat jau apnicis viens un tas pats

Shodien ilgak un grutak pienemt tadus lemumus,bet to cilveki dara,dzive piespiezh. Ja jauniba tak ar daudz ko radikali mainijam kad precejamies,vai jau aizmirsies-tad ta jau ir pirma IISTAA VECUMA pazime.

Nē , pat ja to vēlētos .

Es biju gatavs, bet draudzene mani piekrāpa

var mainiit darbus,dziives vietas,arii cilveekus....bet raksturus diemzeel nevar

līdz ar dzīvesvietas maiņu mainītos arī kārtība.

Protams,jo ja dzivee ienak otrs cilveks, gribi vai negribi viss mainaas.....

Nemaz pat nedomātu, ja tas ir tā, kā Tu prasi. Bet tā nemēdz būt.

Lietas vienmēr ir kādā noteiktā kārtībā - 1;2 u.t.t. Tas pirmais ir pamats zem kājām, aizmugure, infantērija, sauc kā gribi, bet tas ir pirmais nosacījums, un dēļ tā ir vērts, un nekā nav žēl, pat domāt tur nav par ko.

Tāds teiciens:Pastāvēs,kas mainīsies.Mēs nemitīgi maināmies,kā daba,laiks un laika apstākļi utt.   

Protams,es laukos nomainīju labu darbu,kur dzīvoklis,gaļa un malka bija par brīvu pret pilsētu,lai sievai būtu darbs un bērnam skola! Izstāvēju rindas,lai dabūtu kaulus,kurus apgraizīju,gatavoju gulašu un zupu,lai uzturētu ģimeni...

Pirms kaut ko mainīt,vispirms padomātu,vai tas viss der man un bērniem.Lai arī cik liela tā mīlestība būtu.Nav jau jēgas ielīst kaut kādā purvā,kur bērni neredzētu neko vairāk kā  visapkārt tikai purvu...

Jā,protams,bet pie nosacījums-ja tā patiešām ir mana
Bet ..............ja tie būtu lauki vai mājiņa meža vidū vai kaut kas tamlīdzīgs..........tad būtu jārod kompromiss par neitrālu dzīvesvietu !!!
..........GOVI SLAUKT NEMĀKU................

isi un kodoligi..es butu gatava..ja tas tiesham butu mans miljotais cilveeks

Priekš manis eksistē tikai Latviešu vīrieši,kuri mīl savu zemi un nemaz nebūtu gatavi to atstāt pavisam.Līdzarto man šāda problēma atkrīt.

Krasi...diez vai!!!...bet kaut kādos apmēros noteikti!!!....jo tiklīdz esot kopā ar cilvēku...mainās viss ierastais dzīves ritms un kārtība....līdz ar to sanāk mainīt diezgan krasi:)

jā, lai vēlāk nevajadzētu nožēlot