Mīlestība nav skarba. Tādu mēs paši to padarām...

....ja ir mīla bez pretmīlas,tad ir skumji

Es arī vēlētos zināt,kāpēc ir skarba mīlestība?

Par daudz prasam no otra cilvēka, mēs visi neprotam mīlēt,bailes būt kādam,vai kādai piederīgi,brīvības griboši. mazliet jānogaida.neuzspiest savu gribu otram .bet protams,tas nav viegli.

Pat ja tā ir nelaimīga mīlestība , bez pretmīlas ,. vienalga - tas ir brīnums , kas ir noticis ar Tevi , cits tā arī nodzīvo , neiepazinis šīs brīnišķīgās jūtas ...

Nū tādēļ ka dzīve nav kā rožu dārzs, amerikāņiem labs teiciens "shits hapens", tas izsaka daudz...

Dažreiz kļūstam skarbi,kad attīstāmies,bet otrs cilvēks negrib neko mainīt.Viņam ir labi kā ir.

Ja vispār tāda ir,tad jau tāda patīk un to pieņem.

Satikts neīstais cilvēks, vajag meklēt, kamēr satiek savējo, diemžēl tikai cilvēki reizēm pus dzīvi nodzīvo meklējumos

Tu mīli, tevi nē !-Tu raksti. Kā var viens mīlēt? Skarba,varbūt sausa? Slikta petene,neatdod sulu!... Labāk mīlēt un zaudēt mīļāko,nekā neizjust burvīgo mīlu!

Lai pārāk ātri nepierastu pie tās!

Nav īstais... iespējams vnk neprot mīlēt ......vari jau pacensties ieinteresēt....iemācīt.....

Vai arī viens mīl stiprāk otrs mazāk...bet ja tā ir noticis....ka Tu mīli ...bet
Tevi nē...tas ir pārbaudījums...liels pārbaudījums un rūdījums,lai uzkrāttu dzīvē attiecīgo pieredzi!

..........ievēro distanci.

Es vienkarsi nevaru nepiekrist Gundagas sacitam ....nu tas takaa par mani butu sacits ja! kass .

..maini attieksmi pret mīlestību, neuzskati to par "dzīves nelaimi""