Ключевые слова: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Nu nav tā! Tā dara mazi bērni varbūt. Es atceros tikai labo, vai nu neko.
Viss kas uz mums atstāj lielāku iespaidu , vairāk arī aizķeras atmiņā .
Ir jāatbrīvojas no aizvainojuma. Tad aizmirsīsies arī ļaunais un labais
iemirdzēsies jaunā gaismā.
Jaucas pa galvu gan labais, gan sliktais, bet ja kāds nodara pāri, cenšos atmiņās saskatīt tikai labo, domāju, ka smadzenēs ir viens klikšķis, kas neļauj progresēt ļaunumam, laikam, lai attaisnotu viņa tagadējo rīcību, pašam taču arī paliek vieglāk
Laumums dziļāk iesaknojas mūsu atmiņā.
...tā nu gan nav............. labo vieglāk atcerēties ja nav aizvainojuma, bet kur strīds un kašķis, tur nav vieta labajam, lai cik tas LABS arī nebūtu............
launais ir specigaks par labo nu ta tai dzive ir iekartots
Es esmu pariezticigais,es varu piedot saviem ienaidniekem.....
tā nu gan gluži vienmēr nav,bet dažreiz gan jau gadās visiem.........
vienkārši to cilvēku ir jāatlaiž, tad arī domas nāks citas, ja arī atcerēsies to slikto, bet vairs tā nesāpēs..........
,,,,mulkiibas...man piem.ir otraadi...:)
ļaunu darīt taču ir vienkāršāk kā labu, prātu tur daudz nevajag, a pie labā i biki jāpiestrādā - vot nemāk cilvēki piedot un viss!
Es gan biežāk atceros labo,sliktais kaut kā nodzēšas no atmiņām
Nezinu,bet kāpēc tas tā ir.Es uzskatu,ka tas notiek tikai ar pārāk jūtīgiem cilvēkiem un tas atstāj uz pašu cilvēku nelabu iespaidu,it kā tas paliek mūsu psihē un mēs to nevaram aizmirst un tas nedzēšas no mūsu atmiņas.
Nepateicība ir pasaules alga ..., diemžēl
Kas tās par muļķībām!
Es gan ļauno cenšos neatcerēties - nav ko veltīgi garastāvokli bojāt . Labāk atcerēties labo , no tā "garīgais " uzlabojās .