Baudīt un papildināt, lai tā plaukst, nevis nīkst

"Visā pasaulē cilvēki sapņo par laimi.Jau senās pasakas stāsta par laimes meklētājiem.Laimi  mēs vēlam un laimi lejam, Jaungadu gaidot.Pēc laimes zīlniecei un kārtīm taujājam, taču visbiežāk nemaz nezinam, kāda tā varētu izskatīties.Tomēr katram ir sava laime, un otram tā nederēs, to nevar pielaikot, nevar ne atdot,  ne aizdot un,  reiz pazaudētu, grūti būs atgūt.
Pats galvenais ko vajadzētu saprast: laime ir izjūtas, nevis lietas, un arī ne tas, ko citi par laimi uzskata. Īsta laime ir nonākt saskaņā ar  sevi."

jātur stingri ciet.

Varbūt bieži vien neatpazīstam to laimi uzreiz un vēlāk jau par vēlu.

Noteikti jāpaspēlējas, laimes brīdis ir taču tik īss...viens mirklītis un čiks...tā jau ir prom...jāmeklē nākošā...

Laime tik pat viegli var izchabet :)

Ja laime ir pašā spelē tad ne vien var, bet vajag. Laime ir vērtība, ko laicīgi jāpamana, lai nepazaudētu

Laime tāpat kā nauda , ir jāapčubina .

Spēlējoties var to atkal zaudēt un vairs neatgūt. Mums ir jānovērtē tas, kas mums pieder.

Var spēlēties,tikai ja ir divi spēlētāji............

lajme ka fortuna medz pagriesties netikaj ar seju priekš tevis bet ari ar kadu citu vietu !!! bet nu ar kas kuram ir lajme,vienam tas ir majzes garozite citam jaxta xavaj salas!

   Nevar!

Nekādāziņā nedrīkst,var arī nekad atkal nedabūt.

es domaju ka labak nevajag

labaak nevajag jo taa var aiziet... :)

  Agra pateica manas domas. Laime ir izjūtas, nekas taustāms. Saskaņa ar sevi....

Varēt jau var, bet labāk gan nevajadzētu. Pie tam- ja esi patiešām laimīgs- tad spēles nav prātā, tu vienkārši - esi laimīgs.

Nav ieteicams , viņu labāk drošā vietā glabāt - lai neviens nenozog . Ieteicams bankas seifā .

Pamēģini spēlēties ar uguni...