Pec 30 gadiem

Kad beidzot tu esi sapratis, ka esi pats, bet nevis citu izdomāts.

..nepareizi, dzīve sākas pēc 40.....!

Tad , kad mēs paši  varam piedalīties savas dzīves veidošanā .

Kad tu pirmoreizi ierugi savu pirmo bļaujošo bērniņu ....

Kad esi atradis sevi, spej novērtēt dzīvi un to baudīt, lai arī kāda tā būtu

Tad kad kļūsti patstāvīgs, neatkarīgs kā finansiāli tā arī garīgi. Tad arī dzīve sāk  rullēt . Kādam vairāk, kādam mazāk.

Kad esi,kā saka gana iztrakojies un gribas gimenes ligzdiņu.

Tad,kad pats par sevi spēj pastāvēt-cits agrāk,cits vēlāk,cits nekad.

dzivee pa istam saakas tikai tad,kad tavaa dzive ir uz beigu slieksna

kadsats dzivot dzivu dzivi

Jebkurš vecums ir skaists un dzīvei nav vajadzīgs atskaites punkts

Mūsu dzīve sākas piedzimstot un katrs brīdis ko nodzīvojam ir īsts.

Tie, kas paīstam ir nodarbojušies ar sportu, negrozāmi saprot, ka pie 40 dzīve BEIDZAS. Pie 30 sāk beigties. Sākas pusaudža vecumā, kad pirmais spēciņš parādās. Protams, tie, kas dzīvo ar lozungu: "man pašam neko, ka tik maniem bērniem un mazbērniem iet labi!", domā pavisam savādāk. Tādiem man gribētos pajautāt, vai SAVUS veiklības, ātruma un spēka gadus tomēr nevadzēja izmantot pašam...

Pa īstam dzīvojam visos j;usu piedāvātajos variantos, tikai kā uz to paskatās. Un kā mēs novērtējam to situāciju. Cilvēks manuprāt, sāk dzīvot tad, kad viņš apzinās kas viņš ir. Kautgan, var teikt, ka cilvēkam īstā dzīve ir tad, kad viņš ir atšķīries no vecākiem. Tad viņam ir jāiemācās daudzas lietas un viņam jāsaprot, ka viss ir jādara pašam.

Sākas piedzimstot, bet pārējie sākumi ir tikai dažādiem dzīves etapiem.

Es tikai īsti neizprotu ko nozīmē ''pa īstam''.Vai tikko piedzimis bērns varētu būt arī pa jokam?

Manu prāt, dzīve sākās pa īstām, tad
kad Tu sāc par kādu rūpēties un domāt līdzi...
Sāc veidot savu dzīvi.

  Kad bērniņš piedzimst....

Kad ir miljons bankas kontaa, ar vismaz 10%pelnju gadaa/

nu es domaju kad tev ir darbs un gimene pa kuru vajag rupeties