toreiz tik saprotam cilvēka īsto vērtību.

Ne vienmēr.... Jau kādu laiku pie manis atnākusi apjausma par to, ka jāpaspēj pateikt cilvēkam, cik viņš man ir svarīgs..... kamēr vēl viņš ir...

tāpēc.ka tikai tad, kad kaut ko zaudējam, spējam novērtēt tā nozīmi mūsu dzīvē...

Acumirklī un pirmajā laikā domājam,ka jā,bet paejot laikam,dažreiz saprotam,ka tomēr nē-ilūzijas.

Jācenšas labo pateikt cilvēkam, lai vēlāk nesāpētu sirds par nepateiktajiem vārdiem. Bieži domājam, ka gan jau paspēsim izrunāt visas lietas, jo dzīve un darbi dzen uz priekšu, izrunāties no sirds nav laika...

Nav laika ikdienas steigā iepazīt , ieskatīties dziļāk un izprast  sev tuvāko , bet vēlāk ir jau par vēlu ,lai saņemtu atbildes uz steigā piemirstiem jautājumiem , par vēlu lai saprastu un iepazītu .

bet,ko,lai dara,ja viņš aiziet un tu to nemaz negribi?

a ta daudziem notiek!!!man ari ta ir gadijies

........ne vienmēr tā ir..........!!!

Nemākam novērtēt to, kas mums pieder, sākam vērtēt tikai tad, kad esam pazaudējuši.

  Pie visa vainigs atskaites punkts, ja spētu tadu nodrosinat ikdiena, tad zaudejuma sajuta, būtu vel lielaka kopsavilkumā.  vienkaršā gramatvediba. Burrzmā zaudejuma sajuta pazud.

The first sign of a clear mind shuld be exactly the moment that you understand this!!! The problem is that in the next time usually women make the same mistake...  

Tādēļ, ka nespēji novērtēt...arī varbūt necieņa, uzskatām par īpašumu, mantiņu un domājam, kur tad viņš viņa paliks...Neizdomājamies, ka otram sāp un, ka var pienākt beigas....

Tapēc, ka personiskās ambīcijas, lepnums un dusmas neļauj piedot...un aiz tām...mēs neredzam patiesos iemeslus un vērtības.

Tāpēc jāiet ir pirmam,lai par to pēc tam nav jālauž galva.

lai saprastu :tas kas mūs nenogalina dara mūs stiprākus.lai iemācītos novērtēt to kas ir nevis to ko vēlamies.

Tāpēc , ka mūsu "dvēselē"  viņš aizņem kādu stūrīti , kurš paliek tukšš , kamēr atkal aizpildās .

A tu pamēģini staigāt ar vienu kurpi...

Tāpēc,ka tu esi tas,kurš paliek....

..tāpēc, ka mums liekas, ka viss pārējais ir svarīgāks...bet būtībā, nav nekas svarīgāks par attiecībām...un , kad tās pajūk, tad arī viss tas, kas likās par tām svarīgāks, zaudē savu nozīmi!