Mēs katrs esam unikāli ar savām jūtām, uztveri un visu pārrējo. Kā tad mums var būt vienāda milestības uztvere un izpausme?

Protams,jo mēs katrs ieraugam otrā cilvēkā to savu rozīnīti.

Laikam gan ,tāpat kā katrs cilvēks ir savādāks un neatkārtojams.

Kā teiktu Uldis : visi mīlam ar vienu vietu !

mīlai nav standarta,noteikumu,robežu.....esmu lepna,ka protu mīlēt kā neviens...

Mīlētājs    un mīla    ir tīri individuāla,tātad neatkārtojama!

nav divu vienādu mīlestības formulu.....

Mīlestība ir kā liels vilinājums , kurā  arvien no jauna mēs vēlamies izpausties .

Kā lai tā delikātāk pasaka- mums visiem ļoti gribas būt dikti unikāliem un neatkārtojamiem kur un kā vien var.. Un daļēji tas tā arī ir. Mīlestība būtībā ir dažādu ķīmisko procesu kopums organismā- tātad lielākoties tas būs vienāds , esam tomēr viena suga. Ierosinātāji un izpausmes- tās būs jau katram savādākas.Tas būs atšķirīgais.Un arī- nebūt ne tik daudz kā paši iedomājamies.