Vienu daļu pievilina bagātība,vieni aprecās vecāku ieteikti.

papildinot Andri ...citi baidaas palikt vieni....citaas grib radiit peecnaaceejus, kameer produktiivs vecums.....

...........nezinu.........ir par ko palauzīt galvu, varbūt, ka tas pavadītais laiks, ir bijis vienkārši brīnišķīgs, daudzi neaizdomājas tik tālu

Tādēļ ka tajā brīdī lomu spēlē tikai jūtas.Un ir arī vēl viena tendece no sieviešu puses-precētai būt ir gods-vienalga ar kuru-tas nekas,ka pēc tam par vīru žēlosies visai pasaulei.

mani uzskati šajā jautājumā  ir  katoļu stilā - Ja jau esi kopā, ja reiz esi aprecējies,   (vajag labi apdomāt šo soli  ) nu tad ko , Laimīgu, garu dzīvi!
Nenoteiktība uzskatos, šķiršanās    visa tā "ņega" nevienam par labu nenāk.

Un kā lai saprot kurš ir īstais, to redz tikai padzīvojot kopā, sākums jau vienmēr ir labs.

Baidās palikt vieni?  Iemesli var būt dažādi, bet vai tiešām viņiem tajā brīdī ir skaidrs, ka viņi nesader...tās rozā brilles dažkārt ļooooti maldina  

Varbūt tuvinieku iespaidā?
Citiem vienkārši vajag precēto statusu!

kam nu kurš uzticas,cits prātam cits sirdij,cits kaimiņam

Negrib palikt vieni, nav pashpietiekami/
Bet ir arii citi apsveerumi, ekonomiski, politiski utt./
PS. Noluukoji kaadu preceetu kungu/

Tad, kad precas, tad ir pārliecināti.

And do you believe that in a certain moment you'll be shure that everything will be ok for life??? My first marriege came from a 7 year period of dating and after 4 of marriege... bye!!! So...

Savārījuši kaut ko...

man gan 's'kiet ,kad precas tad viniem skiet ,ka tas ir līdz mūža galam,bet tad nāk atklāsme un saprot ,ka tas ir ilgs laika periods!!!!!

Vispirms jaiszanalize vardu paarlieciiba

grib kārtību ,kaut uz mirkli, laiz reiz pasaciņu stāstītu reiz ,kad biju precējies/jusies...

lai kam jau tāpēc..ka to sauc par pieradumu... vajag un visss..

DA'LĒJI PIERADUMS,DAĻĒJI BAILES,KA NEBŪS VISPĀR NEKĀ.