tapec ka skaugu daudz

Tāpēc , ka laime nāk viena un bez pudeles, bet nelaime arī draugus līdzi paķer  un dzeramo ..

Tā tas nav, viss ir proporcionāls...Laimes mirklis liekas sekundes garumā, taču mirklis nelaimes velkas kā mūžība

Tāpēc, ka uztraucamies un gaužamies par sīkumiem un uzskatam jau tos par nelaimi, bet tikai tas, kurš piedzīvojis patiešām lielu nelaimi spēj tā pa īstam izjust un rast laimi arī ikdienā, priecāties par sīkumiem un būt laimīgs arī ar mazumiņu...

Laimes brīžos laiku nejūtam, nelaimē un sāpēs katra minūte stundas vērta...

Laimīgie laiku neskaita .

Jau esmu rakstījis,ka laime ir reta parādība,bet vēl retāk ir Cilvēki,kas to prot pieņemt un paturēt!!!  

Man liekas, ka katru reizi viss notiek atkarībā no apstākļiem, gadās taču, ka laimi ar nelaimi sajaucam...

Laimei atnākot turi to ar abām rokām cieši jo cieši un tad tās nelaimes pašas par sevi būs tikai sīkums.

Ar nelaimi ir jāmācās sadzīvot,tad tā neliekas tik liela.Laimi ir jāprot novērtēt, tad tā aizkavējas ilgāk.

laimi pieturi un nelaimi dzen prom

piebiedrojos Alisei un Jānim  

Pie vainas musu nieciba,mums jau laba vienmer par maz,bet ka kada kibelde ta varam gauzties gadiem um bez mitas,tamdel jau esam tur kur esam.

  Tapec ka cilvekam nav dots zinat kas ir laime un kas ir nelaime. jo biezi kas izskatas ka laime patiesibā ir nelaime, un savukart ka nelaime sakas bet patiesiba ir laime.

Un jūs ta mierīgi piekrītat, ka tā arī ir? Jūs jau paši paildzinat tās nelaimes garumu, vajag domāt pretēji, tad neliksies tā nelaime tik gara, liek aizdomāties, kas vispār jūsu skatījumā ir nelaime

Pie manis taa ilgaak aizkaveejaas, nelaizhu valjaa/

Ne velti saka - laimīgie stundas neskaita...
Dabā jau tomēr viss ir līdzsavarā  

tads tadu atrod  

Patīkamais vienmēr ātri beidzās

tapec ka nelaimju ir daudz bet laime yikai viena