Visādi gadās.

Pat cietsirdīga gadās.

Netad, ja pratīsi dot ņemot vai ņemt dodot. Mīlot ir jādomā "ko izdarīt tādu, lai pēc manis ilgotos tikpat ļoti, kā es ilgojijos pēc otra- manis mīlētā- cilvēka", (kā atgādināt par to, ka neesi man vienaldzīgs). Jautājums -vai tev rūp tas, ko es jūtu?- ir vienīgais egoistiskais jautājums, uz kura atbilde tiek tiek sniegta nemitīgi pierādot pieķeršanos -viens otram (parādot savu attieksmi pret otra jūtām)

Visu dzīvi biju pārliecināts,ka mīlestība ir egoisma augstākā pakāpe-mīlu otru cilvēku tāpēc,ka man patīk kā viņš izskatās,domā līdzīgi man,rīkojas kā man patīk.Tomēr ar mīlestību šādā variantā nav nekāda sakara-tā ir tikai patikšana,simpātijas,kaisle un nekā vairāk.Patiesa mīla egoismu noliek dvēseles dziļākajā kaktā,un visu liek pakārtot mīļotajam cilvēkam.Satiec LIKTENĪGO,un saproti,ka tas ir uz mūžu-neskatoties uz to,ka līdz šai baltai dienai neesmu spējis sev atbildēt-nu kas viņā tāds īpašs?! Vienkārši mīlu VIŅU neskatoties neuzko,lai kā ari viņa nerīkotos...

Nē, mīlestība dod neko neprasot pretī.

Mīlestība ir visskaistākais, kas var būt!!!.......viss....