Ключевые слова: mīlestība34034
Jaa ...milestiba ....brinumains speks kas slepj sevi tik daudz laba un ari tik daudz cildena uz ko gan mes butu del tas spejigi izdarit un uzdrosinaties ....ari milestibai medz but tusa puse ...., nereti mes dzirdet varam es izdariju milestibas del ...to un to ..un ta talak bet milestiba ka tada jau nepazud vienkarsi vina transformejas ka piemeram atminas domas par briziem un kopa pavadito laiku .Biezi vien mes nezinam ko darit kad ta ir atnakusi ...varbut esam pat nedaudz apmulsusi . Jaa milestiba ...ta liek laikam zemei griesties straujam un sirdim klut karstakam ...nu nezin varbut es tikai atkal domaju .
Ja ir MĪLESTĪBA,tad tā ir .Vienalga vai pašķīrāmies vai izšķīrāmies.Ja tās nav,tad jau nav ko pazaudēt.
Noteikti nekad tā nebūs abpusēja atteikšanās no mīlestības. Viens vienmēr paliks mīlot...
varbūt vajag pašķirties,lai tā pa īstam saprastu,kas ir mīlestība....reizēm tā pie tevis atnāk tik viegli,ka tu pat nespēj to novērtēt...kad esi no tās pagājis maliņā un no malas paskatījies,tad tikai tā pa īstam sāc saprast,ko vari pazaudēt...daudzi tā arī pazaudē uz visiem laikiem,jo nespēj atzīt to,ka ir kļūdījušies...nobijušies...daudzi neatpazinuši...dod Dieviņ būt tik gudram un savu MĪLESTĪBU nekad nepazaudēt ...
tur nebij nekas, tur nebūs nekas,
tik krūmiņš kustējās
Pats par sevi saprotams,ka milestiba zud,ja ir kaut neliels skirsanas laiks.
..... kaut gan īsta mīlestība nerūs ,bet laikam ejot viss tomēr aprūs , vismaz no vienas puses .......
varbuut taa buus otraa elpa
Ja pašķīrāties-tātad jau ir kaut kas zudis!varbūt ne abiem,varbūt tikai vienam-bet varbūt tas ir tikai pārbaudes laiks ,vai jūs saderat kopā!Vai lai saprastu-,vai tas jums abiem vajadzīgs ,jo tikai šķiroties var saprast cik dārgi jūs esat viens otram~!Nau nožēlas?-viss-basta!Mīlestība isplēn ,kā dūmu no dziestoša ugunskura!
Varbūt tā ir iespēja,lai vēlreiz satiktos un iemīlētos,bet varbūt beigas ir kā jauna sākums?
Noteikti tā nebija īstā
NE!!! Milestiiba ir Juusu dveeseles bagatiibaa un liela dziives pieredze!
Mīlestība ir gan sūra gan maigā,nekas nebūs ,ja to nelolosim.
es rai esmu pardzivojusi skirsanas sapes . bet ar visu to dzivoju,stradaju un satiekos ar citiem cilvekiem. ja ,taja bidi ir sajuta ,ka zeme plaisa zem tavam kajam,pasaule bruk pislos,tas ir japardzivo,lai varetu cilveks talak dzivot.pazaudet tuvu cilveku ,ta ir tragedija
Ja mīlestība būtu un abpusēja- tad nevajadzētu pašķirties. Kas tās par glupām spēlītēm- padzīvot atseviški, lai izdomātu, nodomātu, pārdomātu.Tātad vienam(vismaz vienam) no jums tās emocijas ir izbeigušās. Un ar varu , laiku vai vēl kā nebūt- atpakaļ tās nedabūs. To var dabūt gatavu tikai Pilčeres romānos.Nevajag sevi mānīt- ja mīl cilvēku, tad nekur nav jāiet prom, jebkuras situācijas risinām kopā , te un tagad.Ja sākas šitāda staigāsana- tātad nekas labs nav un nebūs ar.
Tikai gultā sievietei ar vīrieti ir mīlestība,tad abi mīl... Pārējais ir fantāzija!!!