nekad tā nedomāju un sevi tā nemierinu , jo tā ir otrā  galējība ...ir daudz jauku iespēju , kā sevi pažēlot un palutināt

Vedējmāte dāvina uzrakstītu scenāriju atceltām kāzām, pārdod kāzu loteriju, tiltu izdarībām nepieciešamos materiālus, mičošanas piederumus utt.

Sūds par bitēm, kad tik medus !  

Ja citu likstas spēj mierināt, tas nav labi. Mani tas nemierina, jo manu dzīvi neviens cits manā vietā nedzīvos, kā arī es nedzīvošu svešu dzīvi. Es sevi mierinu ar domu, ka vienmēr var būt s.....k.

Man tādas ķibeles nav,par malku domāju gadu uz priekšu,uzturu mēnesi,līdz nākošai pensijai...

Man kaut kā tad i prātā nenāk salīdzināt - tad tik domā - kā tikt ar to ķibeli galā...varbūt pēc tam...atskatoties, kādreiz salīdzinu...

manas kibeles ne ar vienu nav salidzinamas,tad meginu pati risinat savas problemes,ne sudzeties vai ar kadu salidzinat ,savas kibeles,tas ir mulkigi

var jau ta ari domat,un ja tu ko dari sava laba tad tas diez vai peljami,ja man vakarinas bija maize,bet cik aizgaja gulet maizi neredzejushi,un ne jau tamdelj ka negrib stradat,bet tamdelj ka nav darba...

Ne visas lietas ir salīdzināmas un mierināt sevi ar to , ka kādam ir vēl sliktāk, ir ne visai veiksmīga doma .

Es nekad neko nesalīdzinu. Pie neveiksmēm sevi allaž mierinu- gan jau manā ielā arī orķestris spēlēs...