http://www.youtube.com/watch?v=iVeHwHhepIk&feature=related

Patīkat? Ar patikšanu būs par maz...tur ir kas vairāk par patikšanu- katra šūniņa jūt to otru, tās ir dievišķas vibrācijas un vienlaikus arī īssavienojums, reizē kliedziens (sirds) un apslāpēts mulsums....

Domāju , ka īsta tā mīlestība būs tad, kad  apjēgsi skaidri un gaiši- kopā ar to cilvēku man ir vēl foršāk, nekā esot vienai.UN tās īpašības, kas otrā nepatīk nav tik būtiskas , lai nevarētu sadzīvot.Un ir viegli un patīkami teikt - es mīlu tevi, ir vēlme rūpētie s, sargāt, lolot otru cilvēku.

Mīlestība sākās no gultas,vārdiem ir tukša skaņa!!!...  

Jā, tā ir mīlestība! Man tā bija pirms 10 gadiem. Vairs jau nav! Nepateicu, ka mīlu un tad viņai laikam apnika gaidīt vēl dienu un viss izbeidzās īsti nesācies. Vēl joprojām cenšos viņu aizmirst, bet nevaru!
Ir jāsaka "Es Tevi mīlu!", ja TU to jūti ar visu sirdi. Neko jau nevar zaudēt! Var tikai iegūt!

Nē. Mīlestība ir tad, kad pēc 20, 30, 50 gadiem es vēl nebaidīšos atzīties mīlestībā, kad man trūks vārdu, utt, tam pašam cilvēkam, kam tagad.

Īstu mīlestību   sajutīsi...neko neprasīsi....un iespējams bez vārdiem....