Jā, tikai un vienīgi tā ! Es ļoti neciešu aprunāšanu vai izlikšanos, tā ir viena no negācijām, kas mani visātrāk var "izcelt no rāmja" !

Nē. Priekšniekam pat netaisos teikt acīs, kāds viņš kretīns...labāk lai nomirst, to nezinot!

Ne vienmēr,skatoties kas tas par cilvēku,ir tādi``trakie`` kas pēc tam guni mājai pielaidīs.

Ne vienmēr to spēju un tas nav labi.

Dusmās varu sarunāt briesmu lietas. Un tad domāt - vai vajadzēja... Bet aprunāt nav manā dabā - ja ko saku, tad pasaku, bet, ja nē, tad to paturu tikai pie sevis.

Manai sievenei[sievasmātei]to pateikt ir nevēlami.

nu ne visu laiku ,tikai ja loti sakaitina

Jā, esmu teikusi un par to arī pati cietusi. Izlikšanās, meli un aprunāšana, nu nav manā dabā, nav. Labāk rūgta patiesība, nekā saldi meli.

Pārsvarā jā.Bet ir arī situācijas,kad labāk paklusēt.

Ļoti jau nepatīk izlikties, bet reizēm labāk paklusēt......pasaudzēt sevi......

NU, es gan saku vispirms pirms domāju, ļoti sarež``gīta situācija tad parasti veidojas. Neko labu tad paredzēt nevar ja ir pateikts tieši tā kā ir!bet melot arī netaisos. labāk pateikt nekā krāt aizvainojumu vai dusmas!

Protams,man kas uz mēles,tas ārā,tikai amigosieši to nesaprot...