Gadās bieži,kaimiņam ir nejauks sunis.

Es katru dienu...skrienu, krītu un atkal kājās ceļos. Tāda dzīve !

ne es parak labi audzinata lai skraiditu apkart ka kerta,ja man kautkur vajag es izreikinaju laiku pat niemot vera negaisu un vetru-tapec nekur nekaveju,labi saplanoju savu darbu un brivo laiku tapec varu atlauties slinkot ar tiru sirdi !

Nav nepieciešamības bēgt  

Beegt- vienu reizi,skrienu biezhi ar visu apreekjinaashanu, jo leenaam nemaaku, un vispaar esmu ,, kjerta,,  

Visu savu apzināto dzīvi.

Kāpēc skriet....ķert un grābt....krist un celties.....ja to tāpat nevienam nevajag....jādzīvo vienkāršāk, tikai un vienīgi sev....jo agri vai vēlu......aplauzīs....

Nesanāk man tagad skriet,es ar riteni...

Gadās,bet ļoti,ļoti reti.

Vienīgi,kur gadās skriet-uz darbu pēdējā minūtē šad tad.

traka ir visa dziive, nav briinums, ka trakojam arii visaas savas dziives aktivitaatees

Skriet skrienu kā vāvere ritenī - darbs dzen darbu, bet bēgt gan nebēgu, jo nav jau no kā bēgt - pats no sevis vienalga neaizbēgsi

Es nesteidzos , traks var palikt arī lēnām , bet dzīvi  pielāgoju sirds ritmam .