Dievs cilvēkam dod dzeršanu ar zināmu nolūku.Dzeršanas kaite māca izprast alkohola upurus,lai tiem palīdzētu,nevis smietos par viņiem vai tos nosodītu.Cilvēkam jāiegūst pieredze,ejot cauri gan labajam,gan sliktajam,jo bez pieredzes neattīstās gars.Ar laiku dzērājs sapratīs,ka nemeklē pareizajā virzienā.Viens to sapratīs dažos gados,citam būs vajadzīgas vairākas dzīves.Ar laiku rezultāts būs,jo kuram gan neapniks mūžīgi ciest?
Ключевые слова: upuris0
jā, jā, pilnas vārtrūmes ar gara apskaidrību atradušajiem
Kamēr dzer,jūtās laimīgs.
Varbuut vins arii ir laimiigs, bet ne cilveeki vinam blakus.
diez vai....drīzāk,lai nervus nomierinātu
Dzeršana ne vienu pie laimes nava novedusi,tikai kapā.
Saruna psihologam ar pacientu.
- Dakter, vai nebūtu labāk, ja es zāļu vietā dzertu alkoholu?
- Var jau, bet tad nāksies ārstēt alkoholiķi.
....Dzer cik gribi, bet dvēseli jau nevar piedzirdīt !
Lai relaksētos
tas ir vistulbākais arguments dzeršanai,kādu nācies dzirdēt...ar laiku dzērājs pārvērtīsies par alkaholiķi bez jebkādām domāšanas pazīmēm.....viņa prātu aizņems tikai viena doma---kur dabūt kārtējo mēriņu....bet laiks saēdīs viņu no iekšpuses...un mums daļēji ir zināms beigu iznākums...
Piekrītu, ka cilvēkam jāiegūst pieredze,ejot cauri gan labajam,gan sliktajam, bet vai dzeršana tiešām ir pieredzes iegūšana Tā drīzāk ir bēgšana no sevis, no dzīves un, jā, arī no laimes!
Nepļurksti,Dievs nedēva,cilvēks pats izgudroja narkotikas. Nemeklē laimi pudelē,pudelē tā nav!!!...