Svētku pēc....  
"Varbūt pats lielākais cilvēka sasniegums ir tas, ja viņa klātbūtni otrs cilvēks uzskata par svētkiem..." (nu nav ne jausmas, kas vārdu autors, bet atmiņā tas teikums ierakstīts   )

Jā...cilvēki nav radīti, lai būtu vieni...arī daba nemīl tukšumu, bet attiecībās vislabāk ir, ja ir saskaņa visās jomās, ja satiekas īstie cilvēki, kā salīdzinājums - roka ar cimdu. Arī pieci pirksti ir tikai pirksti, bet visi pirksti kopā sakļauti, jau veido dūri...
Šis salīdzinājums katrā ziņā nav jātulko burtiski...un vardarbību...ceru sapratāt domu...

1. Mozus 2:18 Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam."
Salamans mācītājs 4:9 Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm;
10 ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!
11 Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats?

..Dieva radītā pasaulē tā nu ir iekārtots, ka nav labi cilvēkam būt vienam..Tad jau mēs neviens nebūtu piedzimuši!!!..es domāju, velti jautāt, kāpēc cilvēkam blakus vajadzīgs otrs cilvēks...!!

Vispirms, lai nejustos vientuļi, lai būtu kāds kuram tu esi svarīgs....kura dēļ vērts būtu pasākt ko jaunu....

Es gan labāk jūtos viens - nav jāpūlās alas cērtot , pietiek ar mazu spraudziņu klintī un sērkociņu .

Austrumnieku gudrība teic: ja esi iemācījies pavadīt laiku vienatnē, esi apguvis prasmi dzīvot!

Ja nenopietni,tad lai būtu pie kā piekasīties,pārmest,izgast savas usmas.

Tā ir iekārtota pasaule un daba , kur mēs viens bez otra nespējam pilnvērtīgi dzīvot un no jauna radīt .

Nu vajag to otru vajag-lai mīlētu,sildītu,atbalstītu,kopā priecātos un papukstētu-kur tad nu bez tā-.To laikam sauc iekšējo balsi,kura ilgojas un sauc...

Nu pirmkart,lai nebutu jasaskandina ar televizoru.Nesarunaties sabiedriskas vietas, ari maja pilna balsi ar gudru cilveku.
Ir tak ta iekartots ir in un janj, divi pretpoli agri vai velu pievelkas.

Bla, bla, bla... cik skaisti rakstam, jo tā gribam, bet patiesībā, mēs viļamies, kašķējamies, spītējamies, daram otram apzināti un neapzināti pāri, pa vidu arī esam laimīgi, jo mīlam un pieķeramies... laikam tādēļ, lai nebūtu garlaicīgi vienkārši dzīvot... un šodien es esmu ar nejauku noskaņojumu, jo to, kuru sen esmu atradusi, pamanījās man šo noskaņojumu sabojāt!

Lai nebūtu ka Ādamam un Ievai.

tai otrā cilvēkā mēs meklējam kādu daļiņu no sevis...no mūsu ilūzijas par skaistām attiecībām...par vieglumu un piepildījumu...reti jau tas gadās,bet laimīgi tie,kam paveicies to atrast...

nu nezinu ,laikam ta ir ieplanots dzive

Mēs esam kā naktstauriņi, kuri tiecas pēc gaismas,kuri zin, ka lidojot pie gaismas apdedzinās spārnus vai ies bojā, bet lido vienalga ...

esam sociālas,komunikablas būtnes,varbūt ne pašpietiekamas....

Mēs gaidām, ka otrs darīs mūs laimīgus.
Bet tas nav iespējams.
Ja cilvēks pats neprot justies laimīgs, neviens viņu tādu nepadarīs...

Es meklēju tevi tāpēc, lai tu man izstāstītu, kāpēc tu meklēji mani!
Un tad, kad tu esi visu izstāstījusi, tad es atkal varu meklēt nākamo!

Lai palīdzētu viens otram izdzīvot šai pasaulē!Lai dzīve nebeigtos un neapstātos.Lai būtu divi redzes loki-Spēks un maigums!Lai būtu kam dēļ dzīvot!!!!