Bija manā skolā brutāls fizenes skolotājs;mes viņu par tritonu iesaucām.

Skolotājs nav profesija, bet diagnoze. Tikai patiess sava darba fanātiķis var būt labs pedagogs un tādam nepastāv skolēnu dalījums gudrajos un muļķos. Viņš mācēs atrast pieeju katram bēernam. Tie kas tikai formāli strādā skolā, vienmēr sūdzēsies, ka netiek galā ar skolniekiem.

Diemžēl arī tā mēdz būt,jo skolotāji ir dažādi.

Skolotājam tomēr jāmāk ieinteresēt to sliņķi, (ir taču dažādi vecāki, kam patīk nogrūzt skološanu tikai uz skolotāja pleciem) neteikšu, ka muļķi, bet vispār, kas ir domāts ar vārdu - muļķis?

Labam skolotājam centīsies līdzināties jebkurš bērns, bet ja skolotājs neprot ieinteresēt, tur jau nav bērna vaina, jāsāk domāt par skolotāja nomaiņu.

Man trāpijās zolīda skolotāja.

normālam skolotājam bērni visi ir vienādi mīļi, viņš nedala viņus gudrajos un muļķos.

Vajadzētu būt otrādi,jo gudrāku ir vieglāk mācīt,bet pārējiem jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Piekrītu Lienei,un neatzīstu skolotājus   (bez diagnozes) ,un šai sakarā arī izglītības sistēmu.