Varbūt pareizi... Tikai katrs cilvēks ir savādāks un viņā bieži vien ir tas viss... Un nekur no tā nedēsies...:)

Manuprāt bailes, neizlēmība un kautrība pagarina dzīvi...atturot no neprātīga ( nevajadzīga) riska un izrādīšanās, no kļūdām, par kurām nākas dārgi maksāt... Bailes kā viens no  pamatinstinktiem cilvēku pasargā no nāves, kautrība palīdz  "sadzīvot" sabiedrībā, neizlēmība - novilcina laiku..bet kam par labu, to  nevar zināt.

Dzīve ir īsa,bet tas nedod "kāpt pāri galvām',pazemot līdzcilvēkus, u.t.t.
Kāda jēga dzīvei,ja tiek aizvainoti līdzcilvēki?Labāk esmu bailīgs un neizlēmīgs,neka pārdrošs un nekaunīgs!

..retiem tādas īpašības ir dotas...Negatīvi.Pat dzīvnieki izvēlas un pielāgojas viens otram...

Labāk ir izdarī - nevis visu dzīvi nožēlot par neizdarīto.

Varbūt tā ir bet tās īpašības ar kurām labāk var iztikt ,nekā ar bezkaunību.

es uzskatu, ka galvenais būt saprātīgam, nevajag rīt visu kumosu uzreiz, tā noteikti aizrīsies, lai sasniegtu vienu un to pašu  mērķi ceļi ir dažādi....nevajag izvēlēties to ātrāko un vieglāko, tas tikai tā liekas , ka tas tā ir...bet rezultātā būs viena liela vilšanās... es gāju lēni un apdomīgi un tagad jau droši varu pateikt, ka rīkojos pareizi  

Galvenais savs izdeviguma princips-Strunts par Arzemniekiem.

Dzīve ir samērāgara,ja tto lietderīgi izdzīvo.

Vietas pietiek visam.Neviens nav tik universāls,lai iztiktu bez vājībām,bet kautrība ir tikums.

Vietas pietiek visam dziivee... kautriiba reizeem izdailjo...neizleemiiba dazhreiz paglaabj no nepareiza solja...bailes - taam gadaas tik lielas acis :)

Dzimushais räpot nelidos,Gogolim labs dzejolis par sho tematu

piekrītu

Visām lietām , arī šim ir vieta dzīvē. Tikai - katrai tai lietai sava vieta, nozīme un nepieciešamība. Un , ja tā padoma- vai tad nu tik īsa dzīve ir?