..Antra jau deva atbildi...tas ir jāsajūt..ar gadiem to sapratīsi!... tikai jāieklausās sevī....tur arī būs atbilde...ja sajūti, kaut vai mazākās šaubas, zini, tas nav īstais!!!
..un sajūta, ka bez viņa nu nekādi....vēl nenozīmē, ka tas ir ĪSTAIS!!!

To nevar vārdos izteikt,tas ir jājūt.

to tu pati sajutīsi

kad sajutishu ,tad pastaastiishu,ja Tevi tas veel interesees
Oskaram nepiekriitu.

Tas ir tas cilvēks kura klātbūtnē sajūties pilnīgi atklāta.,un ir sajūta ka bez viņa nu nekādi.

Notirps Tev visas vietiņas un aizmigt nespēsi,tad par viņu tikai domāsi
              tad vajadzētu būt īstajam......

Ja ir sajūta ka bez viņa nevarī zīvot un vis pārejais ir nieki.

Pateikt nevar,ir jājūt. Ja nejūti,ko tur vēl plaušas vēdināt!  

to tu jūti ar sirdi.

Īstais būs tas, kurš Tevi cienīs un kuram Tu būsi vajadzīga ne tikai kā sieviete, bet arī kā cilvēks. Bet pārējos, nu tos, kas notirpst, jāuztvet ļoti vienkārši, kā nobružātas spēļu mantiņas.

Kad sader raksturi un gulta,tad ir īstais!

Istais cilvēks blakus ir tad, kad kopā ar viņu ir vēl foršāk, nekā kad esi viena. Kad gribās ne tikai kopā aizmigt, bet arī pamosties. Kad pati sev  vari skaidri pateikt- es redzu viņa ne tikai labās īpašības, bet arī ne tik labās, un tik un tā vēlos būt kopā.- ar tām netīkamākajām varēšu sadzīvot.