Var būt arī reizē - gan grēciņš, gan varoņdarbs, ka pašam acis no pieres var izsprāgt par paveikto  

Grēku ir bijis pietiekoši,arī varoņdarbu,Tika kādreiz strādāts sējas laikā pat 12- 14 ha diena.Tādi bija toreiz tie Kolhoza laiki.

Uz to momentu kad tu veic kādu grēciņu vai varoņdarbu tad tu par to nedomā. To parasti atgādina kāds no taviem paziņām un tad tu sāc domāt vai tas bija labi vai slikti. Arī taviem draugiem nekad nebūs vienādas domas par to ,viens vērtēs pozitīvi, cits to uztvers kā negativitāti. Tad labāk palikt parasti ir pie savām domām kad toreiz kad tas notika savādāk nevarēja būt un laist visu spriedumus gar ausīm.