cik tad laimīgs varētu būt cilvēks apzinoties, ka tas otrs pienākuma vai apsvēruma dēļ no mīļa cilvēka šķiries.. vai tas upuris to vērts..

   Mīlētājs patstāvīgi ziedo sevi, lai iegūtu sevi mīlestībā. Patiesi, mīlestība saved kopā un nešķirami savieno dāvāšanu un ņemšanu.
    

R. Tagore

Skolas gados tā izdarīju .Laikam šodien tas sastopams tikai< Jevgenijs Oņegins.>

laikam jau jā,jo ar varu mīlēts nebūsi.

Nekad.

Ja viņš nav laimīgs ar mani,tad- jā... labāk lai viens ir nelaimīgs,kā abi divi..

To ko mīlu nemainītu ne par ko.

nee ................ shiim speeleem jau esmu par vecu .

Viens , divi , trīs - tu nu esi brīvs !  Nu kā - esiet laimīgi ?

Tikai savas laimes dēļ ir vērts atteiktes no kaut kā...otrs tāpat  nenovērtēs!  

  Nu NE-e-e-e, ESMU  GATAVS  PIEKAUT  OTRU, bet savu MĪĻOTO  NEATDOŠU (!).

Nē, bet ja abi ir gatavi atteikties, tad  -- JĀ!

...jā.....

Ja ir skaidri redzams , ka tā otra cilvēka laime nav blakus man- tad- jā. Smagi, sāpīgi, neganti, bet kā jau te teica- ar varu mīļš nekļūsi un skatīties, ka otrs mocās un nīkst ārā  blakus - nu arī nekas patīkams.

Jā, man nevajag līdzās sāpošu sirdi...

  kas tad tā par laimi būtu    - viens mīl,otrs domā par citu!!!!!!

Protams . Vai kāds var būt laimīgs , zinot , ka otrs blakus ir nelaimīgs , sevišķi , ja tas ir mīļotais ...