Man personiskas,kas ir sabiedrība,pārsvarā nēapmierunātu tautas masas.

Grūti tā salīdzināt, jo tās ir dikti atšķirīgas lietas.Var būt, ka cilvēks ir komunikabls, zinošs, labs kolēģis vai sarunu biedrs, bet personīgā plānā- ar viņu sadzīvot nav iespējams, tāpat arī otrādi.

...kamēr nesakārtosi sevi un personiskās attiecības par  ko var būt runa?
Vai tad mēs katrs neesam daļa no sabiedrības???

kā tu domā kur ir sim jautajumam sals

Tas ir tikai viens piemērs. Grūtāk ir tad, ja cilvēks, vai nu kādu savu motīvu dēļ, vai ļaunā gara maldināts, sāk izmantot Dieva Vārdu kā apstiprinājumu saviem vārdiem. Tādu cilvēku netrūkst arī Latvijā. Nevēlos nevienu aizvainot, tāpēc nesaukšu ne vietas, ne vārdus, bet pēdējā laikā tiek izplatīti “pravietojumi” par nākotni bez jebkādas kritikas un bez Baznīcas apstiprinājuma. Visbiežāk šāda rīcība tiek argumentēta, sakot, ka “Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem”, “Baznīcas dzirnavas lēni maļ”, “kas nav aizliegts, tas – atļauts” u. c.

Nakts ir tumša
Zvaigznes tik debesīs
Deja ar zvaigzni tevi aiznesīs
Pa Piena ceļu
Ja tik Greizais lācis to nebūs izlacis
Vai varbūt suns?
Skriedams no zvaigznes uz zvaigzni…
sapratis, ka katram zvaigzne blakus krīt
Jāprot tik tai brīdī to saskatīt…