Polārblāzmu - kad biju dienestā aiz polārā loka. Tajā brīdī bija tāda sajūta, ka visu TO redzot tik tuvu un paša acīm, nenožēloju pat tos dažus gadus, kurus pavadīju tālumā!
          

Man mīļākā ir sarma.

mērenie grādi, bet Somijā dienvidos biju,, kur nekas tāds īpašs, tā, ka neko ekstrā neesmu redzējusi..varavīksnes dažādās izpausmēs un lielumos, kā arī vienu ziemā pāri sniega klajumiem, mēness lēktu, komētu cik tos gadus atpakaļ, katru gadu skatos zvaigžņu lietu, mēness aptumsumu un saules aptumsumus, kas jau nu Lv redzami, rūsu gana bieži esmu redzējusi, nelielus tornado(lielākais ap 15 metriem), zibens, pērkons, vētra, migla, rasa.. dabai ir gana daudz parādību. o, izbaudījusi esmu smogu! tagad jau mums arī tāds ir:D

no dabas parādībām neparastākā - ziemeļblāzmu (kāvus) tepat Rīgā.
Dikti patika tā zvērīgā zibeņošana virs jūras vienā no aizgājušjām vasarām.
Vēl man patīk atsevišķas tehnogēnās parādības - tā piemēram vecajos trolejbusos pareizā vietā nomesta saspraude ceļas stāvus, katreiz kad trolejbuss uzņem ātrumu, elekrtovilcienam aizejot no stacijas kompass var pat pa 90 grādiem pagriezties
:)