ir gadiijies............

..neteikšu, ka ir nācies sevi pazaudēt...bet nomaldīties gan ir gadījies!..
Katra diena mums dod iespēju sevī atklāt kaut ko no jauna!...un tā ir fantastiska iespēja, kas mums ir dota!

Nikita, šis jautājums no Tavas puses ir dziļu saturu ietverošs...jā, labs! Ir bijušas reizes, kad pati sev esmu pateikusi, ka jūtos sevi pazaudējusi...un saņemot drosmi, esmu to pateikusi pāris sev tuviem sarunu biedriem skaļi...viņi centās mani mierināt, apm. tā, ka : "Nu neesi tik kritiska pret sevi, Tu tik daudz esi sasniegusi, Tev taču viss ir..." Esmu sapratusi , ka ar ekstrēmu spītu, un ar varu lauzties visās iespēju durvīs nevar un nevajag, dažkārt ir jāpieņem apstākļi tādi, kādi tie ir...un nosacīti tukšais laiks kalpo par labu pauzi, lai apkopotu savu redzējumu, lai sevi papildinātu, ,,,jā, un arī lai sevi atrastu no jauna...
Vēlot veiksmi Tev Nikita, un arī sev,
Luna

Nē , esmu sev vienā eksemplārā - tāpēc apkārt nemētājos ..

Kam uz "pohām" negadās???
Ametistiem?

Parasti TIKAI pazaudeetam saprot un atziist iiso veertiibu....
DIEMZJEEL.......

atkal esmu pazaudējusies   ,ceru ,ka atradīšu atkla -sevi !!!!!!!!!!!  :

Piektdien - pazaudēju,bet sestdien - meklēju un svētdien - atrodu.

...mēs visu mūžu sevi meklēja,atrodam,pazaudējam un sākam nu jauna...
...ta jau ir tā lieta ,ko sauc par DZĪVI....

Sevi pazaudēt ir viegli, bet atrast ļoti grūti un nav nekādas garantijas ka atkal būsi tāds pats kā agrāk.

nu tik pierijies es vel nebiju

...Dzive japrot zaudet..meklet..novertet..un jaciena laika izjuta - kur atrodas dvesele un sirds...