Ключевые слова: milestiba - attiecibas - dzives1
Nu gan tev statistika Jauniem cilvēkiem gribas iztrakoties un dzīvi izbaudīt, bet briedumā laiks pievērsties garīgām vērtībām
bet varbuut ir otraadi??
Tu esi zinātnes tārps?
Varbūt tiem ir vareni ``metamie`` !
ļoti vienkārši, kamēr zinātnes vīriņi mācās mēs paspējam samīlēties huligānos un ''atraujamies'' pēc pilnas programmas, labi ja lidz 35gadiem tiekam brīvas... un tad jau vairs par precēšanos pat domāt negribās...
šodien zinātnieks un pētnieks, rīt jau ubagmājas sētnieks. bet huļigāni parasti kļūst par lieliem vīriem.
....jaunībā ir citi kritēriji un prasības no dzīves...".vēlēšanās mīlēt un būt mīlētam/ai"-skrien patiesai mīlestībai pa priekšu....vēlāk,kad nokrīt-tās rozā brilles un ierauga to skarbo ikdienu..sāk domāt--"vai tas ir tas īstais cilvēks,ar kuru man vajadzēja saistīt savu dzīvi?..seko vilšanās,.bet dzīve..ir jau pabojāta...nav vairs-mīlestības,bet ir-pieradums,kopdzīve,bērni,pienākums un protams-nesaskaņas,jo nav mīlestības......un sākas meklējumi pēc garīgām vērtībām,pēc saskaņas un sapratnes jau citā līmenī...
Huligāns barā parasti ir pamanāms jau pa gabalu- ar agresivitāti, ar testosterona daudzumu, kas liecinā par to, ka viņs būtu it kā spējīgs i to mamutu noķert un nožmiegt, lai ģimeni pabarotu, i savu saimi aizstāvēt pret nejauceņiem dažādiem, i no viņa varētu sanakt dzīvotspejīgi pēcnācēji. Un tas kādu laiku , skaistajā vecumā bez dzīvespieredzes - dikti labi nostrādā