vēlreiz par glāstiem...
2 декабря 2010 22:04
stāsts no pašas pieredzes.Atved slimnieku ar stiprām galvas sāpēm,velk uz meningītu.uztaisam lumbālpunkciju-nav.ievadam medikamentus-nekas nelīdz...domaju-nu pamasēšu to nabaga galvu.jā,saka,tā kā vieglāk paliek.nākošā dienā-stipras galvas sāpes,nekas nelīdz,pats slimnieks palūdz masāžu,nu masēju-kaklu,plecus galvu...un tā 3-4 dienas,kad visi sak smīnēt/kolēģi/,man pielec,ka viss-pietiks,bet pacients uzstāj.vienreiz,jau kuro reizi ņemoties ap to galvu,viņš paņem manas rokas un sāk tās skūpstīt.sākumā sastingu,tad kaut kā izgāju no tās situācijas.process vilkās 2 gadus,bija mīlestība,diemžēl-grēcīga...
negaidu,tas notika 7 gadus atpakaļ...biju jauna,gandrīz...
tagad strādāju ķirurģijā..
skasti....romantiski,manā kapņu telpā vienmēr bija ziedi,gan lauku puķes,gan veikalā pirktas,podos...vīram meloju-acīs skatīdamies....
galva nesāpēja jau 2-3 dienā.
Ответы (6)
Labs stāsts
arī tā notiek
Hmmm ... tas laikam lielu pacietību prasīja - 2 gadus viņam galvu masēt . Vai mati izdzīvoja ?
Pieskārienu maģija ..., pieskaroties otra rokai , uzreiz var sajust , vai tas ir Tavs cilvēks , vai nē ..., pieskāriens ir Tava ķermeņa intuīcija ...