ir reizēm tāda sajūta  

Nu ja - vairāk jāgrozās pa dzīvi :) Un pret pasauli - tāpat kā pret skatuvi: ar seju un ar cieņu :)

un dibens;))

Ai, grozies kā gribi, vienalga viņa ir priekšā. Kā sunim aste  

Tāds cilvēks neiederas stereotipos, es par to priecātos. Mēs piedzimstam uz zemes bumbas, un te pat arī paliekam. Galu galā tā ir viena dzīve, un nevajag ļaut lai apkārtējā sabiedrība diktēt tev ko darīt un ko nē. Pagriez muguru pasaulei ar pompōzu!

Nejūtu gan,tikai draugi ir tik ilgi kamēr ir vajadzība...

laikam jau esmu par šādu pavērsienu stipri sen padomājusi- tāpēc pasaule man nepagriež muguru :)

Kāds būsi pats,tādi būs apkārtejie.

Daļēja taisnība ir šajos vārdos. Un. Ja gadās, ka ir reāli slikti, šī apziņa neko nelīdz. Un tā mugura pati no sevis tai pasaulei nepagriežas...
Un tādā reizē ir baigi forši, ja kāds panāk pretī...
Bet dzīve tomēr ir bišķ sarežģītāka...