Kapēc klusēšana sāpina visvairāk?
9 декабря 2010 22:53
Vajadzētu būt taču tieši otrādi, ne? Pats izdomā, ko vēlies... protams, sev patīkamāko variantu :)
Albert, nav jau tā, ka tā šoreiz būtu absolūtākā ignorēšana... var jau pazvaīt un pajautāt, uz ko saņemt atbildi - vēl jāpadomā (vai ko līdzīgu) un kāpēc ir tik grūti pazvanīt un pajautāt ko svarīgu un tik vienkārši pazvanīt un pajautāt - kā iet?
Ключевые слова: attiecības38696, klusēšana0
Лучший ответ
Klusums saistās ar tukšumu,bet tukšai vietai nevienam negribās būt.
Ответы (12)
Jo tā ir neziņa, kas iekšēji spēj sagraut.
Mūsu fantāzija ir plaša... bet mums rodas iekšēja sajūta, ka kaut ko esam palaiduši garām vai kaut ko ne tā izdarījuši. Un nesaprotam kas notiek. Nespējam kaut ko kontrolēt, kas mums ir svarīgs.
Klusēšanu var pieņemt par vienaldzību, bet vienaldzība attālina un sāpina...
Janeks
Klusēšana sāpina tāpēc,ka nezini ko domāt: Vai nu cilvēciņš neko nav saņēmis, vai
"MAMMA" neļauj viņam atbildēt, vai viņš pats VISU IGNORĒ, vai gatavo kādu SAZVĒRESTĪBU
(tas, no situācijas apstākļiem), viss tas kopumā sagādā neomulīgu sajūtu.
Klusēšana - apzināta manipulēšana ar otra cilvēja jūtām un turēšana neziņā. Katrs taču šo sajūtu uz savas ādas ir 10000 kārt izbaudījis, un tādēļ prot to izmantot - tā lai otram sāp. Sāp, tāpēc ka nav atbildes uz taviem jautājumiem...sāp, jo jūties nenovērtēts vai noignorēts, sāp...jo tā nu tas cilvēciņš ir iekārtots.
manis pēc lai klusē. ir arī citi, ar ko runāties.
Sāp tās domas, ko pats cilvēks domā, nevis klusēšana. Un sāp tad, ja esi gaidījis, izdomājis, safantazējis otra cilvēka vietā- kas un kā nu tagad būs, bet - nav. Otrs klusē.Tālāk- var klusēšanu izmantot par spēles elementu starp cilvēkiem... es zinu, ka tu gribi , lai piezvanu, bet neesmu izdomājis- vai man to vajag- klusēju. Nevis skaidri un gaiši pasaku- es gribu ( vai negribu) komunicēt ar tevi, turpināt attiecības, vai vēl ko citu- pēc situācijas. Vai tāds spēlmanis ir pārdzīvošanas vērts? Šaubos gan.
Nezinu käpèc,bet tieshäm tä arì ir un tamdèlj sevishkji pèdèjä laikä savus päri darìtäjus spìdzinu ar kluséshanu... Tomèr mès-cilvéki esam sabiedriski radìjumi,un klusèshana tä ir vientulìba ar kädu kopä,varbüt tieshi tamdèlj tä dedzina un säp...
Es šādu klusēšanu nosauktu par *apsolūto ignorēšanu* un tas jau ir tas trakākais!
Klusēšana itkā saka-Tu neesi NULLE,Tu esi tukša vieta...
Labāk klusēšanas zelts,nekā runāšanas sudrabs! Tu gribi,lai Tev skaļi prasa ielikt?!!!
Tev tachu ir visas iespeejas nekluseet! Tavs ego liedz Tev uzsaakt sarunu pirmajai, un klusums, kas taadeelj izveidojas, saapina Tavu ego? :))) Tad vai nav taa, ka par maz saap!? :)))
Tāpēc ka nevar zināt,ko nakamā mirkli sacīs,labu vai ļaunu.