nez vai esmu liela dzejoļu rakstītāja... bet zinu...

Ja Tev varētu sniegt
Sveces liesmiņu sildītu plaukstās,
Ja tā sasniegtu Tevi,
Gaišu siltumu aiznesot līdz,
Tad to degtu tūlīt,
Līdzi tai vēl aizdedzot sevi,
Klusi vērojot to,
Kā caur pirkstiem tā kususi krīt..

Bet nu veros tur,laukā,
Lēnām gaistošās mākoņu ainās
Tālu pamalē Tavā,
Pirmās debesu laternas dzimst
Tālu pamalē Tavā,
Kur no riita mans ceļš bija vedis
Atkal likteņa ratam
Bija šķērsām iegriezties lemts.

Varbūt tālu tur, tālu,
Jautras vakara sarunas vedas,
Varbūt tālu tur,tālu,
Mazliet skumīgs ir tapis Tavs prāts.
Bet es noglāstu klusi,
Zemē gūlušo rudeņa zāli.
Kā caur gaišajiem matiem,
Mana tvīkstošā plauksta tur slīd...

Šo zinu,jo veltīts tieši man..

Salavecim gara bārda, vairāk nezinu ne vārda!

Ich weis nicht,
Was soll es bedeuten,
Das ich so traurig bin
Ein Marchen aus alten Zeiten
Das kommt mir nicht aus der Sinn...