konfliknu nemedzu pielaut bet ta ir vinu izvele jo mes viemer nevaram stavet otram cilvekam blakus

Es nepiekrītu, nepiekāpjos....es paklusēju... parasti tas glābj no trača..

...vai nu noklusēju...vai saku ..ko domāju

   Ja, man nepātīk konflikti

man nav vajadzības ne vienam piekāpties, jo es laicīgi rūpējos par to, lai situācija nepārvērstos  konfliktā...ir 100 un 1 paņēmiens kā paredzēt un  apiet konfliktus....

Diplomatija un kompromise nav vajiba ipasi kad pec tam cilveki paliek dzivi.

Nevajag piekāpties, vajag mēģināt vienoties:)

......skatoties kādā situācijā, ja neatbilst objektivitātei,tad nē !

Nekad .Savu viedokli jāprot pamatot , ja protams tāds ir .

Ja redzu ,ka no konflikta neizbēgt,tad labāk noklusēju...

Es nepiekrītu, es no tādiem izvairos, kontaktējos ar cilvēkiem, ar kuriem nav nekādu problēmu, nekādu konfliktu!

  kam stipraaki argumenti tam taisniiba ..............

Strīdos dzimst patiesība, reizēm, bet, ja esmu pārliecināta, ka ieklausīsies, tad protams mēdz būt arī konflikti

piekrītu un klusītēm daru pa savam.  

Kas ir mazsvarīgs,par to noklusēju,būtiskām lietām arī savs Laiks runāšanai.

Nē, jo tas jau neatrisinās domstarpības. Arī strīds/konflikts var būt noderīgs un pat labs , ja beigu beigās kaut kas  tiek risināts.

Parasti paklusēju, bet reizēm - izsaku visu pretī, ko domāju, tad protams bez konflikta neiztikt.

Ja uzprosaas,as naklusieju - izvadu loukaa un ar kuojas paleidziebu uzruodu virziinu, kur shim juoiit

Ja piekāpsies tad jau arī uz galvas uzkāps un vēl pastaigās.

Nekad un nevienam neesmu piekritis, ja doma nesakrīt ar manējo...man ir ļoti maza procentuālā iespēja kļūdīties.
Janeks