Kāpēc cilvēks pienācīgi nenovērtē savu tuvāko tad, kad tas ir līdzās?
Bet, kad mīļotais ir aizgājis, tad gan nā apgaismība, kas nu ir zaudēts...
Ключевые слова: mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Sakiet biežak saviem tuvākajiem labus vārdus ,kāmēr nav par vēlu ,jo to grūti panākt.
Ne visi neprot - ES, PROTU ( Mana dzīves pieredze.)
varbūt mēs vadāmies no principa- kur mūsu nav, tur ir vislabāk?
Tevi kā lūdzu novērtēt - lašos vai kāpostos?
Tāpēc, ka vienmēr gribas ko vairāk
Tāpēc jau , ka nevar zināt - kāpēc ...
Protams, ka nenovērtējam laikam zaudējuma sāpes patīk, ne jau velti mēs pasaulē varam ieiet ar savām kapusvētku tradīcijām.
Bēdīgs fakts - cilvēku novērtē kad ir aizsaulē.
Var pazaudet ari tad ja negribi zaudet, vienkarši ar laiku saproti ka tas nekad tev nepiedereja...........
Mēs protam novērtēt. bet negribam, - tā visiem Jums ir izdevīgāk...Ļoti izdevīgi ir klātienē neko neizteikt, bet aiz muguras kādam čakarēt apziņu...vāji Jūs, cilvēki, ticat tam, ko nezināt, ejiet aiz tiem, kuriem neticat,darāt to, kas nav vajadzīgs, slikti Jums būs drīz...
Janeks
Taapec,ka tik loti pierodam pie taa,ka vinji ir blakus...taa,ka, it kaa tas buus visu muuzu.... Neviens nedoma ,ka buus jaashkiras..... to saprot par velu
Kāpēc tad tā uzreiz- nenovērtējam? Novērtējam jau gan, tikai ikdienas steigā un darbos reizēm neatliek laika vai spēka to parādīt mīļajam cilvēkam tā mazliet īpašāk.
atkariba no ta kas mums ir