It kā tajā mirklī, kad esi aizvainots, dusmīgs, aizskarts- jā, škiet, ka tas nu gan tagad būtu baigi feini- iezāģēt otram tikpat spēcīgi ( un vēl klāt piešaut, lai tak jūt vel labāk), kā viņs tev. Bet- ir viena lieta. Atriebība nepadarīs notikušo par nenotikušu, sāpes- par nesāpīgām, asaras- par neraudātām.Un tādā gadījuma- vai ir vērts tērēt savu laiku, spēkus, nervus, dajebko , lai krāmētos ar šito lietu? Manuprāt- nē.

Es neatriebjos.to izdariss VINJSH...ja uzzskatiis par vajadziigu....

Saldāka par medu,bet es pret dzimumdzīvi nemainītu atriebību...

Ir launak-ja splaudisies aiz muguras-tagad jau Pentagonam stradaju...

Ar atriebību nenodarbojos, jo dzīvoju pēc Jaunās derības, ne Vecās.
Bet, ja kāds mani nepamatoti apvaino, viņam būs tādas nepatikšanas, ka pat dzīvot negribēs. To jau esmu novērojis daudzām reižu.

Reversa simetrija.

viss naak atpakal,agri vai veelu. Arii sliktie vaardi meklee savu vietu.

drosvien ka citiem ta vinja patiekot

Drīzāk rūgta un atstāj aiz sevis nejauku pēcgaršu.

Nedari otram,ko negribi pats sev

...protams, tajā mirklī esi pabarojis savu EGO...bet tas saldais mirklis jau ir īss!...nav vērts ...

nav nekā saldāka!

Atriebība nav manās interesēs  
          ..viņi paši sev nodara ļaunumu.

salda tiem kas to velas

Vēju sēsi vētru pļausi un tikai stiprie spēj piedot pāridarījumu

Nekad nevajag praktizēt.

Tūlītēja - jā ... bet vēlāk vairs tā neliekās .

Salda nē, bet gandarīta gan, ja...nenāktu atpakaļ kā bumerangs :(

Kaut kādos sīkumos atspēlējoties - tobrīd ir tāds urrā...bet ne ilgi.
Lielās lietās nekad neatriebjos, jo zinu, ka tas cilvēks nodarot man pāri jau ir pats sevi ļoti sāpinājis...drīzāk pārņem žēlums.

   Месть - такое блюдо, которое хорошо только в холодном виде.