Savādāk jau nevar būt...

  Kā pret mani,tā es prētīm,pierādujās paša dzīvē.

Pieļauju,ka te tūlītās saskries Meļi un Perfektie vīrieši un gvelzīt niekus,cik dodoši šie nu ira,bet es teikšu,kā allaž-godīgi un pa savai modei-
Es sevi atdodu visu,bet ņemu nesverot-cik vien varu paņemt-nu,tā,ka citam nekas pāri nepaliek!:)))
Par harmoniju tobrīd vismazāk tiek domāts!:DDD

Tas atkarigs ko . Ja pa purnu tad dodu vairak.

Neesmu mērījusi, bet man nepatīk ņemt.
         .....bet vispār ....ko tu ar to domāji?

Ja sāk mērīt, skaitīt , svērt- tad ir auzās. Dod- jo vēlas to darīt, un negaida- vai un cik saņems pretī. Un būt 100% objektīvam  ir grūti- bieži vien liksies, ka pats dod vairāk, bet saņem- mazāk.Teikšu tā- daru to un tik  cik vēlos darīt otram , to , ko jūtu un redzu, kas dara otram prieku, bet neesmu gan skaitījusi vai savādāk mērījusi- cik tad esmu saņēmusi atpakaļ- vai smaidā, vai glāstā, vai iznestā šmucspainī.. Tad jau viss ir okey.

Mīļajiem cilvēkiem dodu daudz, pat ja par to neko nesaņemu atpakaļ. Pārajiem tik cik ir pelnījuši.

Tu ko??? Smejies??? Kāds sīkumiņš taču arī "zanačkā" jāatstāj

Pēc kādas vērtību skalas tiek vērtēts dotais un saņemtais

Ko lai te saka: ja Tu man iedod, tad no tā ir atkarīgs, ko, kad un cik došu Tev pretī...bet ja tagad nedosi, tad ne es varēšu dot , ne gribēšu dot Tev to, ko Tu pati man nedevi,- būs laba atbildīte???

Ne jau nu sverot un mērot ..., tikai un vienīgi pēc sajūtām ...

Ja godīgi nopelna,var saņemt arī vairāk !