Kā izejat no situācijas, kad jums cenšas dot nelūgtus padomus?
30 января 2011 16:24
Лучший ответ
Padomu jau uzklausu- katram ir tiesības izteikties... Bet nekur nav rakstīts, ka man obligāti būtu jādarā tā, kā padomdevējs uzskata. Ja nav laika ilgi klausīties , vai ir skaidrs, ka tas padoms būs galīgi garām- pasaku "paldies, bet es jau esmu izlēmusi, ko un kā darīšu".
Ответы (11)
Kā nu kuro reizi......uzklausu un pasmaidu, vai arī aiztaupu tam cilvēkam pūles pirms nav atvēris muti
nelūgti padomi-norādes besī!
Klusībā tiem uzšpļauju!
Viņi dzird visu par sevi līdz mūža beigām-un otrreiz neuzdrošinās bāzties virsū ar padomiem.
Vot kas ir tas ir:-neciešu šādus labvēļus-padomdevējus-dirsā līdējus .............pati prasu un jautāju,ja ko vajag.
P:-vīramāte mani jauno vedekliņu (pirms 22 gadiem)gribēja mācīt,ka maizīte jāgriež plānās šķēlītēs........kā atvēra muti-tā šai ieliku vienā rokā kukuli-otrā nazi.......un lai rāda.......
Un kas no tā iznāca....čiks.Paspīdēt gribeja......tikai ne uz mana fona !!!!!!!!!!!!!!!
dirst sutu
nekā, atbildu - jā, jā un daru pēc sava prāta
izliekos ka baigi cītīgi klausos, bet daru vienalga savādāk.
Es pieslīpējos pie šā cilvēka ! Saku ! Jā ! Jā ! Bet daru pats kā to es uzskatu par pareizu! Šie vārdi var celt, vai dziļi gremdēt ! Jo izvēle man ir jādara ,nevis viņam !
Godìgi-pasùtu un ne tikai padirst saulè vai ènä,dazhsh labs vèl tagad Rìgas torñus nevar atrast...
Uzdodu viņam jautājumu, kāpēc cilvēķi nekopojās uz ielas? Adbide, pārak daudz padomdevēju būs pat parādīt grbētāju, kā to darīt, netrūks.