Ja esi patiesi un īsti laimīga,-nerušinies pa pa pagātni un tās kļūdām.
Priekš kam?-vēlis lai Tevi žēlo???

nja, tā nu reiz laikam ir dzīves skola, kurā par teicamnieku kļūt palīdz izcila veiksme vai pārmantots/Dieva dots talants,   parasti vairāk vai mazāk sekmīgie pieļauj kļūdas, un ir noteikti dabūjuši piezīmes un sliktas atzīmes, par tām īpaši pārlaimīgam un lepnam tā kā nevajadzētu justies, bet arī pelnus sev uz galvas tamdēļ nekaisu, nav arī pasaules gals, atzīt- protams (!), vnk ielāgoju un eju tālāk...

kļūdīties tas ir tikai cilvēcīgi un vēl jo pozitīvāk ja Tu par tām vēl spēj priecāties

Ir forši, ka ir pieļautas kļūdas! Un forši, ja tās var atzīt, jo tā es gūstu pieredzi, kā nedarīt, kā nerīkoties!

Tavas "kļūdas," trījs burvīgi bērniņi, kuri Tevi padara laimīgu. Man, tikai viena
tāda "kļūdiņa", bet lielas kļūdas TRĪJS, kā redzi, varu kļūdas atzīt

Jā, atzīstu kļūdas, bet par tām laimīga gan nejūtos. Toties zinu, kā centīšos no kļūdām savus bērnus pasargāt, runājot par savējām. Tas, vai viņi tajā ieklausīsies, ir jau cits jautājums.

ASV spiegs esot bojis Tik nekaunigs,kad vedis saitite kakinat suniti uz Ielas,un esot aicinati pat Augstakie Garigie speki,lai so HEMOROIDU izdabutu no Latvijas...

Visi kļūdās,bet vai no savām kļūdām mācās.Vienam pietiek kļūdīties pāris reizes un saprast,cits kļūdās nepārtraukti un nesaprot kāpēc tā notiek.Galvenais-pašam pasmieties par savām kļūdiņām,nevis ļaut citiem par Tevi smieties.

Atzīstu jau gan.Un vissāpīgāk tās,kuras man vairs nav iespēja labot.

   katkāds murgs-priecāties par savām kļūdām...................laimīga varu justies tikai tad kad viņas likvidētas kā nevajadzīgs tetovējums.............

Ne kļūdas tas, kas neko ne dara. Labi kad cilvēks mācas uz savam kļūdam. Kļūdas atkārtoša tas jau ir muļķība. Tas jau nav pieļaujams. Kļūdīties nav slikti, bet no tam jāmācās!

Par savām kļūdām laimīgs nesmu,to kļūdu dēļ gulēju uz operācijas galda .

Kludas ir jatzist, jaanalize un jaizdara secinajumi. Cilvekam, kas priecajas par savam kludam ir jagriezas pie psihiatra.

Bez kļūdām nav iespējams dzīvot, jo cilvēka dabā ir mācīties ne no savējām, bet no citu kļūdām.

Kļūdas jau atzīstu, bet laimīga par tām neesmu gan. Pieņemu tās kā pieredzi, lai neraptos uz tiem pasiem grābekļiem atkal un atkal.

...savu pagātni vajag respektēt..uz to vari atsaukties, bet nevajag tajā dzīvot...kādas tur kļūdas, ja biji laimīgs...?!