Nevajadzētu padoties. Mēģini glābt, kas ir glābjams, ja ir ko glabt.Un tad jau redzēs, kas sanāks.

Ja ir vērts - tad glābt, ja nav, sākt no gala.

Interesanti- ko tad tādu var sastrādāt, lai būtu jāsaka- es izpostīju savu dzīvi? Ja runa ir par attiecībām- diez vai sanāks tā- piespiedīs podziņu " glābšana" - un viss būs okey. Varbūt labāk paņemt pauzi un tā riktīgi apdomāt- ko, kas, kā, kāpēc, kas labi, kas ne tik labi. Ja runa ir par citām jomām- darbu, veselību- tad nu gan nevajadzētu ierakties pārdzīvojumos un neko nedarīt. Ir jāsaņemas un jāiet un jādara...

Hmmm ... kā to var izdarīt - izpostīt dzīvi ?

Ja aiz sevis nav atstāti gruvešu kalni,tad viss ir labojams.Padoties jau var uzspēt vienmēr.

Jāglābj, kas neriskē, tas nevinnē  

Bet tā taču ir Tava dzīve.Kas par to ir atbildīgs?Tikai pats!Savārīji ziepes-pašam jāmet bailes un kauns pie malas un jālabo kas vēl labojams.Un jāaizliek aiz auss,lai tādas ziepes vairs nevārītu.

ja esi vargulis tad vari nolaist rokas un palaist visu pasplusma,lai nebutu tik skumigi,var veel kadu krutku iestrebt un paraudat kad viss tik slikti,bet dzive dota ir lai to nodzivo skaisti un godigi,jo vairak tadas nebus,un laiks skrien loti atri uz prieksu,kad spej tik skatities atpakal.

Ja otra puse nav noraidoša kompromisu meklējumos,tad var mēgināt...Tikai ir jāzina cik tālu var iet--kompromisos!

Skatoties, cik nograuta tā dzīve, ja jau tik tālu, ka nopuvuši pamati, tad jājauc viss nost, gruveši jāaizved un jāceļ  no jauna!

posti vien tālāk. kāda man daļa.

Kamēr nenes ar kājām pa priekšu , viss vēl glābjams un darāms  

Tas ir atkārīgs no tā, kā tu grībi dzīvot talāk. Vai eksistēt kā dārzenis, vai kļūt atkal par cilvēku. No kātras situācijas ir vismāz 2 izejas. Izvelies vienu, tev vajadzīgu.

ja ir kas glaabjams, jaaglabj

Nekad nevajag padoties,protams jāglabj ,ja vel kas ir glābjams.Negaidīt,kad tevi iznesīs ar kājam uz priekšu.

Sasparojos un dzīvoju tālāk.

Dzīvi sākt no nulles nekad nav par vēlu ! Esu dzirdējis ,ka sāk no nulles kopdzīvi pat 55 gados un nodzīvo laimīgi ! Pat tās dienas ,kas ir atvēlētas ! Pieņemsim 7gadi ar otru cilvēku ,bet laimīgi ! Arī tas nozīmē jau daudz !Izpostītā dzīve sevī ,ja tev tā šķiet ,tad tas jau liecina ,ka tava garīgā pasaule vispār ir pagrimusi! Skarto to sevī ,un tad uz šo dzīvi paraudzīsies savādāk ! Man šāda situācija irjau bijusi !UN paldies Dievam ,ka viņš mani ir uzrunājis, un es tagad redzu un dzirdu šo pasauli ar citām acīm un ausīm !  
Ļauj savā sirdī ieet Dieva vārdam !Tikai tad tu būsi glābts !

Ja esi izpostījis savu dzīvi-laiks postīt citu..:)

Viss ir paša rokās - gan postot , gan - glābjot ...

nu meegjini ja nav pa veelu