Nekas cits neatliek, kā šķirties. Bet "izmesto" laiku gan nenožēloju - izaudzināti 3 forši un gudri bērni.

Ko darīt? Mēsli jau tad lieli, bet kārties nevajag. Asti (vai degunu?) gaisā - un uz priekšu! jaunā meklējumos.

Tā tam nevajadzētu būt....par to miskasti, jo laiks nekad nav veltīgi ziedots, šajā laikā mēs tomēr esam dzīvojuši arī priekš sevis un ne tikai, lai kāds iznākums Tevi sagaidītu ar gadiem.......to varētu pateikt tikai tāds, kurš nemīl savus bērnus.

te nau vienkāšas atbildes viena varianta japaliek viss ka ir cita tieši otradak vissu jamaina,skatoties kads cilvēks,te jau jadoma ne tikai par sevim jadar ta lai apkartejem ari nebutu sāpigi

Neko,dzīvot tālāk.No vilka bēgsi uz lāci uzskriesi.

Nezinu gan ...žēl tā laika , vai nav žēl - atpakaļ viņu nevar pārtīt ..

Ja visu laiku tas nav saprasts,tad pieņem visu kā esi izveidojis, ja nē-tad sākt visu no sākuma,bet vai pietiks spēka un izturība ?

Man pa'sam t'a ir bijis ! Bet Dievs zin ko dara !Ja m'es nokav'ejam ,tad Dievs gan nenokav'e !Nav j'amoka vienam otru ,un ir j'aiet katram uzsavu pusi ! Tik b'ernu p'ec ir v'erts nest 's'adu upuri ,kam'er tie paaugas !

jā tā gadas un ta dzive vairs nav dzive bet mokas uzskatu kā jāšķiras nemocit viens otru   

pec ILGIEM gadiem vilsanas nav.viss sen sarunats.

Labak velak ,ka nekad.Pasmieties par sevi un iet talak!

Un ko darīt tad, ja izrādās īstais cilvēks ar nav tas?

Gan jau, ka to jūt agrāk, tikai vienmēr cilvēks cer uz to labāko, ka kautkas mainīsies vai tomēr spēs labāk sadzīvot.
Ja nav īstais cilvēks un ir vilšanās, tad jāšķiras un jāveido jauna dzīve.

šķirties un kaut dažus gadiņus izjust laimi

Kas lēni nākot, tas labi nākot.

Nekad nedari šodien to ko vari atlikt uz rīt vai parīt