Tās noteikti ir jāizrunā, jo vismaz manī tās krājas un paliek aiz vien ļaunāk, bet ja spēju izrunāt beiži vien vis nokārtojas, jo izrādās ka nemaz tik ļauni nav..... bet lai to darītu, tas patiešām jāgrib.

tādās reizēs es izsaku visu,ko domāju,kaut varētu arī paklusēt

Ja tās neatkārtojas regulāri....ir pārrunājams un novēršams to cēlonis, bet ja atkārtojas.....es labāk izvēlos zeltu, da naf.. man tās veltīgās sarunas...... .

Vārds var pacelt,un var nogalināt,bet klusēšana ir pielīdzinama gļēvulībai,kaut gan runāšana bez mīlestības un patiesības- tāda tukša skaņa vien būs.

nē, šis nu nav tas gadījums!

Noteikti ne , vismaz šajā gadījumā !

Tomēr jāizrunājas ......

Nē. Nesaskaņas ir jāizrunā , situācijas ir jāpabeidz, savādāk- tas viss krāsies un krāsies, līdz vairs nekāda runāšana nepalīdzēs, mīlestība, sapratne un cieņa izgaisīs.