Baznícá kad krustdéls no4urája visu ko vien iespéjams

neatceros.

Jā atceros....un tas bija patiešām šausmīgi.
Tas bija.......bērēs.Tad biju pavisam jauna un dumja,bet fakts paliek fakts.
Tās gan bija attālāku radu bēres........nu neatceros par ko tā smējāmies,ka bira pat asaras.Lūk tā......

Bija.No rīta,ļoti agri,pirms darba visi sēdējām pie galda un ēdām.Mammai nejauši no šķīvja kaut kā kafijas krūzītē iekrita cīsiņš.Smiekli nāk kā trakie,bet mamma dusmīga un apjukusi..Tas visu padara vēl smieklīgāku.
Un vēl,kad aizsēdos garām krēslam..No sākuma biju dusmīga.Mājinieki atstāja mani vienu dusmoties.Un tad man uznāca smieklu lēkme. Tad visi bailīgi palēnām atgriezās pie manis.Tas bija jautri!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Jā , ka darbā pie sadales , jo strādāju par pavāru , nu un man izkrita kartupeļi priekšniekam uz kājām viņš turpināja apkalpot cilvēkus , bet es viņam slaucīju kurpes.