Mans draugs atvēra savas sievas kumodes lādīti un izņēma paciņu, kura bija ietīta zīdpapīrā un pārsieta ar sārtu lenti. Tā nebija neparasta paciņa, tā bija paciņa ar skaistu zīda veļu. “To es viņai nopirku, kad mēs pirmo reizi bijām Ņujorkā. Tas bija 8 vai 9 gadus atpakaļ. Viņa nekad to nav uzvilkusi. Viņa glabāja to īpašam gadījumam. Es domāju, ka tagad ir pienācis šis īpašais gadījums.”
Viņš piegāja pie gultas un nolika veļu, kur stāvēja pārējās lietas, kas bija paņemtas no apbedīšanas biroja. Viņa sieva nomira.
Tad Viņš pagriezās uz manu pusi un teica:
«neko netaupi īpašam gadījumam; katra diena, kuru Tu nodzīvo ir īpašs gadījums».
Es aizvien domāju par šiem vārdiem. Tie ir izmainījuši manu dzīvi.
Sandra-nebēdā!Tu vienmēr esi skaista un pareizi darīji,ka saposies-arī sev par prieku ir vērts saposties!
...un vienmēr ir,kas novērtē,pat tad ja neviens Tev to skaļi nesaka.
Ключевые слова: dzīve38617
Es to sapratu jau pirms divām dienām. Jau otro dienu uz darbu eju uzvalkā un jaunās kurpēs! Un priekš kam glabāt?! Jādzīvo ir šodien, bet par rītdienu mēs neviens neko nezinām.
..ir taisnība..un tāpēc tieši šodien uzvelc to smuko kleitu, kas stāv skapī ...!
Mūsu dzīvē daudz dažādu sīkumu, kurus mēs i nepamanām. notiek i notiek, līdz... tam brīdim , kad viens no mums aiziet. Un cik nemānāma agrak kļust redzams, cik neizdarīto lietu un darbu kļust redzāms. Un pat galvenais, ka jau to stāvokli nepalabosi. Vairāk nav tadas iespējas un nebūs. Taviem vārdiem ir taisnība.
..es šodien saposos,tomēr sieviešu diena.....bet nav kas novērtē:(
Jaa taa ir MANTRA katra diena un briidis ir svariigs tiesi tagad un sobriid,peec tam jau nav noziimes.
jā , viedi vārdi ... tāpēc dzīvosim šai dienai
Es, nebūtu gaidījis, kamēr sieva nomirs un sagādātu viņai to īpašo gadījumu,
priecādamies kopā ar viņu