ja varetu tā visu paņemt un aizmirst, un to neizdzīvotu ,tad jau atkal tajā iekristu. un saktos vis no gada

Domājot par pagātni, atcerams labākais pārsvara. Slikto  pārsvara neatceramies. Bet tas , kas pārdzīvots , tas ir pagagātne. Tas jau PāRDZīVOTS. Tas , kas nākotnē, var nobaidīt. Bet pagajušais tas pārdzīvots.

taas ir zemapzinjas rotaljas ...............izsleegt "mozgus"  kaa elektro lampinju  nevar ..

Nuja , slikto var droši aizmirst - viņa vietu nākošie "sliktumi' piepildīs ..

Skumjas ir cilvēcīgas. Un ir skaisti, ja uz to kāds ir spējīgs. Tās ir jāizdzīvo.
Citādi nav arī nekādas jēgas no prieka. Visa emociju gamma cilvēkā mijas un pārklājas.

Nonsens.

Skumt nav jēgas , aizmirstot , kāpsi atkal uz tiem pašiem grābekļiem ...