nu man personiigi laikam liekas, ka 2. varianst
jo ar asaraam ir gruuti smaidiit
bet no smiekliem gan asaras meedz paraadiities

Abos gadījumos, grūtības nesaskatu, jo emociju izpausme maz atšķiras
starp emocionāliem indivīdiem...

Pasmaidīt tad,kad asaras birst var tikai tad,ja kāds mīļš cilvēks ko jauku pasaka,nomierina un samīļo,bet raudāt no smiekliem.Nu gadās,protams arī tā,kā Edgars saka,tad jābūt vareniem smiekliem.Vai arī ākstoties-tēlojot,teātri spēlējot-tās nav tādas asaras-no sirds,tie joprojām ir smiekli.

Grūtāk smaidīt,kad ir slikts garastāvoklis.Var jau arī smietie līdz asarām,klausoties piparotus jokus.

Labāk smaidīt tad, kad ir par ko, un raudāt- tad , kad raudiens nāk. Nevajag sevi ar varu lauzt un rīkoties pretēji situācijai.

kad asaras acīs