Gan viens ,gan otrs.Parasti gribam dzirdēt to,ko vēlamies,bet ne to ,kas ir patiesībā.Tur ir visa  problēma.

Ja klusējam-tātad ,problēma,bet zini ,ja sākam teikt visu ko domājam ,arī var rasties ne tikai viena vien,bet daudzas problēmas,un ja tā no sirds izsakāmies nedo dies niknumā,tad pa zobiem ar var izķert!

Vispārināt neuzdrīkstos, bet šķiet, ka bieži vien ir tā - kamēr klusējam, radām problēmas sev, kad sākam runāt, paroblēma sāk attiekties arī uz apkārtējiem. Toties rodas iespēja arī meklēt risinājumus.
Kas kuru reizi labāk - runāt vai paklusēt, tas katra paša ziņā.

Protams,tad kad saku ,ko domāju,tad bloķē manu profilu!...   

laikam jau no tā spateikšanas sanāk *ziepes*..))

Problēmas mēs paši radām gan ar saviem darbiem, gan ar bezdarbi, gan ar mēles kulstīšanu.

..problēmas nerodas ne no klusēšanas, ne domāšanas...bet gan no cilvēka slimā prāta!

Klusēšana nodara lielāku ļaunumu....

vismaz jaapzinas,ko velamies ar to panakt...

gan viens gan otrs labak vajag domat ko runat tad bus ok

Nu- ja laikā muti neaizver ...

klusejot problēma parversas katorga

Tāpēc ka klusējam.

Visvairāk problēmu rodas tāpēc,ka domājam.

Pārsvarā gan laikam no runāšans rodās problēmas, bet tai pašā laikā problēmas ir tās kuras rosina risināt jautājumus.  

Nebūtu problēmu,nebūtu vajadzības tās risināt,nebūtu mērķa virzīties uz priekšu un dzīvot....Tā kā nevajag meklēt iemeslu problēmām,bet tās risināt.

Piekrītu Murmulei- tāpēc, ka klusējam.
Un vēl tāpēc, ka problēmu uztveram kā problēmu, nevis kā iespēju ;)

Dažreiz problēmas rodas tieši no klusēšanas...vajag izrunāties.Arī pārlieku liela runāšana rada problēmas...Viss ir atkarīgs no situācijas.

tāiēc ka gan mūsu klusēšanu  gan runāšanu  izmanto pret mums pašiem..

Problēmas ir no klusēsanas un no runāšanas, klusējot mēs tās padzilinam, bet runājot mēs tās papildinām ar jaunām...