Vai sodi savus pāridarītājus?vai -"gan jau dzīve pati ar viņiem norēķināsies!",un neliecies par viņiem ne zinis?
16 марта 2011 11:40
Ключевые слова: dzīve38617
Лучший ответ
Ответы (19)
Man, nav vienaldzīgā muļķa raksturs - kas ko "pastrādāja", tas atbilstošu "maksu"
saņem...
Prātīgāk jau nu būtu nelikties zinis par tādiem tipāžiem,bet dažreiz rodas tik lieliska iespēja pārmācīt,ka grēks laist garām tādu izdevību
katrs saņem pēc nopelniem,ne mums to lemt!
es tieši nesodu,bet tā dīvaini sagadās,ka pēc laiciņa viņiem notiek kaut kas slikts,tad es domāju-ir tomēr taisnība uz Zemes
nekad pat prāta nebija nevienu sodīt kau bija tadi momenti ka dzivot negribejas no ta ko man izdarija,es zinu un tas ir parbaudīt ne vienu vien reizi viss atgriežas ka bumerangs !!un man vienalga cik pajes laiks es zinu ka vissi dabu to ko pelnijuši,jo nedriks abižot- bērnus,invalīdus,atraitnēs,bāreņus,par to dievs sodis
Nē ! Nejau mums pieder atriebe ,bet tam kungam !
..sodīt nevajag, ir kāds Augstāks spēks, kas visu redz...un katrs saņem pēc nopelniem!...tikai, tie pāridarītāji gan bieži nesaprot, kad saņem to savu "algu"...
Jātic gudrajiem,kas saka,ka šī realitāte var pastāvēt tikai tad ,ja katra nepatiesība vienlaicīgi ir tikpat liela patiesība,tā ka nav jēga tērēt savu laiku kādu sodām būtībā par neko.
Dievs nav mazais bērns ..., agri vai vēlu mūsu labie un sliktie darbi kā bumerangs atgriežas pie mums ...
...Jūsu gadījumā atkarīgs no tā, kurš variants būs pārliecinošāks prēkš Jums - protams izlasot rakstīto Jūs lēmumu pieņemsit personīgi
Visi sliktie un visi labie darbi vissāpīgākajā brīdī tiek atmaksāti.Sodīt var mazu bērnu par nedarbiem,pieaugušos sodīs Dievs-tas ir viņa kompetencē.
Nesodu, atstāju likteņa ziņā.
vajag sevi cienit,tad nebus neviens jasoda
Es neļauju sev darīt pāri,jo citādi zudīs mana pašcieņa.
nesodu, bet dzive vienmer izdara ta ka atkal vinu noliek mana cela un tas jau ir ka sods
Nesodu un neatriebjos...pāridarītāji saņem pēc nopelniem...tikai žēl,ka vini to nesaprot...
Kā kad...
Reizēm sodu, ja var tā formulēt, reizēm - nē. Taču vienmēr cenšos padomāt- kādēļ viņiem vispār prātā ienāca, ka var man kaut ko tādu nodarīt. Un tad, kad tā saprašana ir apjēgta- tad var it viegli lemt- ko darīt tālāk.