es par bēdu nebēdāju
es zārkā gulēdams, spļaus griestos svilpodams

Bēda nesamazīnās, bet to izklāstot kādam, paliek vieglāk un skaidrāk rādas bilde kā rīkoties tālāk. Un tam, kas bēdu uzklausa bēda lielāka nekļust, ja nu vienīgi roadas žēlums vai līdzjutība ..

Bus jau vien teu taisniba ....dalita beeda ir pusbeeda ....ta ir .

Bēda nedalās! Ja kādam tā uzkrīt uz galvas, tad tas izjūt visu bēdas smagumu, bet pārējie var izteikt tikai līdzjūtību.

Bēda...teikšu nepatikšanas, jo ar bēdu varu tikai apzīmēt tad, kad aiziet kāds tuvs cilvēks, no kurienes neatgriežas, tad tik tiešām, padalīties ar otru ir vieglāk, bet nepatikšanas nemēdzu uzkrāmēt otram, jo nepatīk ilgstoša analīze, vienam pašam sasparojoties ir vieglāk tikt tām pāri, bet runājot par to lielumu, skatoties cik daudz skar tas viss to otru cilvēku...

Kas tad bēdās dalas?!!!
Smejies un visa Pasaule līdzi Tev smies,
Bet,zini,raudi un vienmēr Tu raudāsi viena!...

Malacis Evita,neklausies svešas žēlabas,kuras bieži vien ir falšas un to vien panāk kā nosūc otram enerģiju...

Dalītai jābūt pusbēdai!

Divatā bēdas ir vieglāk pārdzīvot,jo tevi atbalsta tas otrais un uz sirds ir vieglāk.