Ключевые слова: doma23287, mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
......pieradums mēdz pieaugt.....
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas elles var paciest.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un kad viņš skatās tev acīs
Un mēmi klusē, un nelūdz nekā,
Lai sāpju smagums tiek dalīts.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un tu nezini, kā lai palīdz.
/Imants Ziedonis/
padomāt vai viņš patiešām ir vajadzīgs....
Ko darīt, tad prāts atslēdzas un gribas tikai pieradināties
Bojatsja medvedja- v les ne hoditj!
Cilvekberns jau ari ir tads dabas lopins,bet ar visadam privilegijam.To uzskata pats,pats individs. Attieciba uz so jautajumu, labak nekomentesu,bet saprotu.
P.S.Sliktak ir tad kad komente un nesaprot!
Neviens nevienu nepieradinā, ja nu kas. Būt kopā- tā tā kā būtu apzināta un no brīvas gribas pieņemta situācija..Savādāk sanāks spēles ar atkarību , nevis attiecības.. Un tad tiešām sāpēs, bet ne jau tādēļ, ka otrs sāpinās, bet tādēļ, ka pats būs sevi iepiņķerējis ne tajā situācijā kā vēlējies.
Kur tu biji agrāk, ka man to nepateici...?