nepiekrītu nepiekrītu...es nebaidos no vientulības...citreiz ilgojos pabūt viena...un netaisos pazemoties un pieņemt kautko ko nīstu....nu tad nopērciet vientuļie cilvēki -suni....

Ar to vientulību ir tā-kad blakus ir cilvēki,tad tā gribas pabūt vienai,bet,kad vairākas dienas jānodzīvo vienatnē,tad nelīdz ne suņi,ne kaķi,pat ne internets.Kaukt gribas.

Saprotu.Nu es vai visu dzīvi esu viena,veltīt sev laiku,iemāc''ities ko jaunu nav nekas slikts,jo man šķiet ka dzīve pati par sevi ir skaista,bet dzīve ir feināka ja tev ir labi draugi,cilvēki kuri tevi atbalsta,ģimene tas mūs tikai pilnveido un padara laimīgākus.Ar draugiem var izklaidēties, uzzināt ko jaunu,parunāties.Jebkurā gadījumā cilvēks pats par sevi ir sociāls,cilvēkam ir nepieciešams kontaktēties ar kādu savādak paliks vēls traks :D vismaz tā saka...Un  vēl es uzskatu ka cilvēkam nevajadzētu būt tik vienam.

Vientuliiba un tumsa ir divas taas lietas no kuraam manupraat baidaas pilniigi visi. Pabuut vienam pasham ar sevi un atpuusties no paareejiem - taa jau nav vientuliiba, bet taa iisti vienam palikt gan ir biedeejoshi...

Mēs vientuļi neesam ! Tās ir tikai mūsu domas ,kas nesaskan ar mūsu sirdi ! Atver savu sirdi,tad nebūsi vientuļa ! A- stāvoklis varbūt tikai,ja ūdens ir sasalis uz dīķa,izdzerta kafijas tase ,UN T.t.t

vientulība- reizēm vajadzīga, bet ne visu laiku. Viss jālieto ar mēru.

vai tu zini kaadu plashaaku pasauli par vientuliibu??? no vientuliibas baidaas, jo taa ir neaptverama... un taada taa buus vienmeer... vai nu pienjem vai nu padodies...

Tādēļ arī ir tik daudz vientuļu cilvēku, ka vēlamies savu dzīvi veltīt SEV.

Teu ir taisniba .

Vientulība ir tad, kad atrodies cilvēku pilnā telpā, bet tik un tā jūties viens...

dažreiz gribas pabūt vienai,bet tomēr vajag kādu,kurš kliedēs vientulību...

Es šadā stāvoklī dzīvoju-eksistēju apmēram piecus gadus!