Lai jau paraud kam asaru nav žēl ................  :)

Ļoti sarežģīti...Negribētos gan, lai par smietos vai raudātu...

Katram gadījumam savs.Ja pasmejas zem četrām acīm, tas ir piedodami. Bet, ja publiski --tā ir traģēdija. Ja raud aiz līdzjūtības, ātri nomierinos. Ja raud, kad esmu
nodarījusi pāri -- gribas samīļot.   

Nu kā to lai ņem ... ja pelnījuši - lai raud !

Viņi izmet bumerangu ,kas kādreiz  kautkat trāpīs viņiem atpakaļ pašiem  ! Tas ir tikai laika jautājums ! Estam nepievēršu uzmanību !

Nu nē, ja raud, tad patiesi pārdzīvo.

neesmu pie tā piedomājusi

Es personīgi bieži sajutusi visāda veida līdzcilvēku  attieksmi.
Nepiekrītu, ka nav jāraud. Tā ne tikai sevis žēlošana. Raudāšanai var būt daudz iemeslu...psiholoģiski, jūtas, emocijas, nevarēšana... Tā ir izteiksmes atspoguļojums

Visbriesmīgākā ir vienaldzība. Gan smiekliem, gan asarām atvēlēts savs laiks...

Es piekrītu Artai..........ir vajadzīgs gan viens,gan otrs---mēs esam dzīvi un tāpēc abas šīs emocijas ir norma....jo var raudāt arī aiz smiekliem un un var smieties,kaut arī gribas raudāt....bet ja par Tevi raud. ..nu tas nav forši....tātad kādam sāp.....,tad jau labāk ,lai paķer uz zoba un pasmejamies par sevi kopā

Ja smejas,varu pasmieties līdz...bet ja raud,tad tas jau ir nopietni...tad arī pats sāc domāt,ka ar tavu dzīvi nav kaut kas kārtībā...