Ключевые слова: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Neticu liktenim , bet ticu veiksmei!..................
liktena ironoja
Neiespējami tas nav, tomēr abšaubāmi gan ir...
Kādu filmu mums rāda LNT un daudzi citi kanāli pa Jauno gadu,nu sevišķi to rādija padomijas laikos ! Miniet trīs reizes ....... ! Es zinu ,ka visi to zin .... Nav likteņa ironijas ,bet ir Dieva nolikts laiks un vieta ...
Ja brauc bez mērķa, tad var gadīties, ka nokļūsti interesantā vietā...
Kur braucot ar pareizo vilcienu, nekad nenokļūtu. Bet tā atkal būs
nevis nejaušība, bet likumsakarība. Jo tas, kas notiek ir jau ieraks-
tīts apziņā.
Labi ja tas vilciens aizved uz pareizo vietu ,bet nevis velns zin kur...
Vilcienu par maz ,lai iekāptu vēl nepareizajā .
Nu - ka tikai ne uz Sibīriju ..
Vilciens nevar būt pareizs vai nepareizs. Ir jābūt strikti nospraustam mērķim un jāizvēlas pareizais maršruts līdz tam. Tad nebūs vilšanās un pārpratumu, izkāpjot no vilciena...
Reizēm tā var gadīties ! Es to reiz piedzīvoju attiecībās . Sapratu, ka dodos nepareizā virzienā , bet negribēju atkāpties. Turpināju ceļu ... Klupieni ...asaras ...., bet Dievs palīdzēja slikto labajā vērst . Tagad visu atceros ar dalītām jūtām : tāda ir dzīves skola ,kur veiksme vijas ar neveiksmi....
Ja tas vilciens aizved uz tādu vietu, kur papardes zied........Tad tā ir PAREIZĀ vieta........